Lai sakārtotu domas un rastu iekšēju mieru, jādodas svētceļojumā. Par to nešaubās Bauskas pilsētas Domes priekšsēdētāja vietniece Inta Baltgalve.
Lai sakārtotu domas un rastu iekšēju mieru, jādodas svētceļojumā.
Par to nešaubās Bauskas pilsētas Domes priekšsēdētāja vietniece Inta Baltgalve. Viņa kopā ar vecāko meitu desmit dienu pavadījusi Horvātijas kalnu ciematiņā Medžugorjē.
Jāaizmirst steiga un raizes
Šajā vietā 1981. gada 24. jūnijā sešiem vietējiem bērniem parādījusies Dievmāte un nodevusi vēstījumu. Kopš tā laika Medžugorje kļuvusi par garīgu centru, kur mieru un apskaidrību meklē tūkstošiem ceļinieku no visas pasaules.
Braucienus uz Horvātiju organizē Latvijas katoļu draudzes. Ceļojumus uz katoļu svētvietām un klosteriem Eiropā koordinē Rīgas Jēkaba draudze.
Inta Baltgalve uz Medžugorji devās kopā ar Balvu katoļu draudzes locekļiem un kristiešiem no citām konfesijām. «Svētceļojums nav ekskursija, kur laiks paiet lielā steigā, meklējot jaunus iespaidus un informāciju,» secina Inta. Pārsteidzīgi būtu domāt, ka ikvienu svētceļnieku gaidīs brīnumi vai atklāsmes.
Vienoti kristiešu brālībā
Intas draudzene, etnomūziķe Rūta Muktupāvela, jau agrāk bija daudz stāstījusi par Medžugorji. «Ar interesi to visu uzklausīju, taču mana attieksme bija rezervēta,» atzīst Inta Baltgalve. Taču pienācis brīdis, kad viņa izjutusi aicinājumu doties uz katoļu svētvietu.
Nevienam netiek jautāts, kādu konfesiju viņš pārstāv vai kādu stāvokli ieņem sabiedrībā. Tam nav nozīmes, jo ceļojuma laikā katra grupa pārstāv kristiešu brālību, ko vieno mīlestība un paļaušanās uz Dieva spēku.
Inta ir luterāne, tāpēc katoļu rituāli viņai sākumā šķituši sveši: «Braucienā katru dienu tika skaitīts Rožukronis, izpildīti katoļu dziedājumi. Ticības apliecinājuma atvērtība mani nedaudz mulsināja, taču pavisam drīz to uztvēru kā dienas dabīgu sastāvdaļu un bez jebkādiem aizspriedumiem iesaistījos notiekošajā. Gandrīz fiziski jutu, kā izgaist nemiers un domas kļūst brīvas no laicīgās dzīves raizēm.»
Akmeņainais ceļš kalnup
Lai nokļūtu Medžugorjē, jābrauc cauri visai Horvātijai. Pa autobusa logu vērotās ainas likušas sažņaugties sirdij. Inta teic, ka nebija redzējusi valsti, kas ir pilnīgi nopostīta – aizauguši tīrumi, cauršautas namu sienas, ciemati, ko pametuši iedzīvotāji. Pēc drūmajiem iespaidiem svētvieta šķitusi kā saulaina oāze. Kalnu ciematā atrodas katoļu baznīca un pansijas, kurās dzīvo svētceļnieki. Par nelielu maksu – apmēram trim latiem – var apmesties atsevišķā istabā, lietot dušu un kopēju virtuvi.
Katrs pats izvēlas, kā pavadīt laiku, jo «obligātas programmas» neviens nepiedāvā. Gaismai austot, svētceļnieki parasti kāpj Krusta kalnā vai Dievmātes kalnā. Krusta kalns izveidots kā simbolisks Jēzus Golgātas ceļš ar 15 pieturām jeb stacijām, pie kurām visi apstājas, lasa Evaņģēliju un skaita lūgšanas. Maršrutu pa akmeņainajām takām veic arī veci cilvēki, invalīdi ar kustību traucējumiem. Invalīdiem palīdz ģimenes locekļi vai ceļabiedri.
Ciematā iekārtota patversme cilvēkiem, kuri nokļuvuši narkotisko vielu atkarībā. Tur ir arī jaunieši no Latvijas.
Rīta un vakara Mise notiek vairākās valodās. Daudzi apmeklē kapelu, kur iespējams nodoties klusām lūgšanām vienatnē. Svētceļnieki var iesaistīties arī sarunās ar garīdzniekiem.
Neiespējamais kļūst reāls
Inta saņēmusi svētību no vizionāres Vickas, kura 1981. gadā redzējusi Dievmāti. Viņa joprojām dzīvo Medžugorjē, tiekas ar svētceļniekiem un stāsta par savām atklāsmēm. «Lietas, kas ikdienā šķiet neiespējamas vai pārspīlētas, Medžugorjē uztvēru kā realitāti. Brīnumi nav izdomājums. Gluži vienkārši tos piedzīvot lemts dažiem izredzētajiem,» izjūtas raksturo Inta.
Viņa atgādina, ka svētceļojums nav darījums, kura rezultāts uzreiz redzams: «Smalkās vibrācijas, kas dvēseli attīra no sārņiem, nemēdz izpausties vārdos vai ekstātiskā jūsmīgumā. Es atradu atbildes uz daudziem jautājumiem, kas nedeva miera. Pārliecinājos, ka visi cilvēki tiecas pēc sirdsmiera un mīlestības.»
Pēc ceļojuma Inta Baltgalve tikusies ar Bauskas katoļu draudzes dekānu Pēteri Skredeļu. Būtu iespējams organizēt svētceļojumu uz Medžugorji aprīlī. Līdz marta vidum tiem, kuri vēlētos doties Lieldienu svētceļojumā, lūgums pieteikties pie Intas Baltgalves.
