Jubileju 9. jūnijā svinēja baušķeniece Lūcija Zellīte.
Jubileju 9. jūnijā svinēja baušķeniece Lūcija Zellīte
Lietuviete Lūcija Zellīte visu mūžu ir nostrādājusi Bauskas maizes kombinātā. Apaļā 60 gadu jubileja nosvinēta pie māsas kopā ar radiem, draugiem, bērniem un mazbērniem.
Padomju ceļos
Dzimusi lietuviete, Lūcija savā dzimtajā pusē savulaik pabeigusi četras klases, līdz tēvs labākas dzīves meklējumos pārceļas uz mūsu zemi. Iedzīvoties meitenei bijis grūti – sākumā valodas neprasmes dēļ Latvijā viņa tiek tikai otrajā klasē.
Pēc skolas beigšanas uzreiz jādodas strādāt. Ģimenē ir trīs bērni – vēl ir brālis un māsa. Māsa piedzimst Latvijā, un Lūcija kļūst ne tikai par lielo māsu, bet arī par uzturētāju un audzinātāju. Par vienīgo darbavietu kļūst Bauskas maizes kombināts. Jubilāre strādā centīgi, saņem gan godazīmes, fotogrāfija ir arī uz labāko darbinieku goda plāksnes – “Par labiem sasniegumiem sociālistiska jā sacensībā”. 1984. gadā ieņem brigadieres amatu.
Lielākās problēmas saistītas ar dzīvokli. Sākumā ģimene mīt Brunavā, tad Lūcija pārceļas uz Stacijas ielas māju Bauskas pievārtē, vēlāk nonāk pašā pilsētā – vispirms Sporta, pēc tam Pilskalna ielā.
Beigas šai ceļošanai pienāk 90. gados. Padomju laikā pelnījusi pietiekami, lai kaut nedaudz iekrātu, un 1995. gadā Lūcija iegādājas dzīvokli mājā Pļavu ielā. Tiesa, nekādi lielie ietaupījumi jau tad nebija palikuši – no rūpīgi padomju laikā krātajiem tūkstošiem rubļu iegūti tikai 40 latu.
Mūsdienu vecmamma
Sievietes lielākā bagātība ir viņas meitas – Aldona un Vineta. Jubilāre Bauskā dzīvo kopā ar vecāko meitu Aldonu un mazdēliņu Ati, bet otra meita Vineta ir gandrīz vai otrā Latvijas malā – viņa dzīvo Limbažos. Tur arī piedzimusi mazmeitiņa Laura.
Varas maiņa Latvijā atnāca savulaik ar skaudru realitāti. Veiksmīgie maizes cepēji un rūpīgie strādnieki pamazām kļuva nevajadzīgi un aizgāja no maizes kombināta. Palika labākie un uzticīgākie. Lūcija turpina strādāt, sevi nežēlodama, aizvieto citus, ja nepieciešams. 2002. gadā maizes kombinātu pārņem SIA “Bauskas klēts”, tomēr darbavieta praktiski nemainās.
Lūcija smagi saslimst, un ārsti vairs neļauj strādāt tādu pašu darbu kā līdz šim. Pensijas mūsdienās gan ir grūti uztvert kā vienīgo iztikas avotu, un tagadējai pensionārei ir doma vēl kādreiz meklēt darbu.
Dārzs un Igaunija
Lielu izklaides iespēju mūsdienās neesot. Savulaik pabūts vairākās sanatorijās, bet mūsdienās īpaši braukāt apkārt vairs negriboties. Nesen iznācis aizbraukt uz Igauniju. Valsts esot interesanta, problēmas rodas vienīgi ar valodām. Vēl gados vecākie igauņi daudzmaz labi runā krieviski, turpretī jaunākie zina teju tikai angļu valodu, bijušos padomju valstu iedzīvotājus viņi nesaprot.
Galvenais vaļasprieks ir kopā ar kaimiņieni pastrādāt dārziņā, kurā vasarā ir pa bišķītim no visa kā. Nesenā slimošana arī šo nodarbi padarījusi grūtāku, tomēr Lūcija cenšas darboties svaigā gaisā. Jubilārei patīk pasēdēt arī pie mājas Pļavu ielā, kurai ir skaisti sakopta apkārtne. Pašlaik gan nedaudz uztrauc gaidāmā industriālā parka apbūve. Jācer uz rūpnieku godaprātu un pašu amatpersonu prasmi, ka ražotņu izveide nesabojās māju apkārtni.
Patīkama izklaide un bieži vien arī skaists pārsteigums ir dažādu pasākumu un svētku apmeklējums, īpaši ir tie, kuros piedalās mazbērni. Lūcija pavisam nesen bijusi arī rajona skolēnu dziesmu un deju svētkos Bauskā.
