Annai Ramanei Īslīces pagasta «Lielramaņos» vakar, 8. februārī, tuvinieki dāvināja torti ar simt svecēm, jo tieši tik gadu viņa ir nodzīvojusi.
Annai Ramanei Īslīces pagasta “Lielramaņos” vakar, 8. februārī, tuvinieki dāvināja torti ar simt svecēm, jo tieši tik gadu viņa ir nodzīvojusi.
Sirmmāmiņa ir izaudzinājusi četrus bērnus, nu viņu priecē trīs mazbērni un seši mazmazbērni. Annas kundze atzīst, ka tik ilgi nodzīvot ļāvis darbs. “Vajag dzīvot, strādāt un paēst!” teic A. Ramane.
Viņa piedzīvojusi ganu un meitu dienas, lauku un pilsētu dienas un citas. A. Ramanes dzimtā puse ir Lībieši. Kaut arī mūža lielākā daļa pavadīta vīra vecāku mājās “Lielramaņos”, dzīves laikā nācies mitināties dažādās vietās. Otrā pasaules kara laikā ģimene atradusies bēgļu gaitās Lietuvā. Kad A. Ramane strādājusi Bauskā par audēju, dzīvojusi mazpilsētā. Tomēr viņas sirds vienmēr piederējusi laukiem. No tiem dosies prom tikai tad, kad “smilšu Mārtiņš precēs”.
Meita Brigita Ramane teic, ka māmiņai esot fenomenāla un skaidra atmiņa. “Viņa atceras visu manu vidusskolas klases biedreņu vārdus. Mēs bijām 1959. gada izlaidums. Mamma parasti klāja galdus klases biedru saietos, kas notika mūsu mājās,” tā B. Ramane.
Vakar simtgadnieci sveica Īslīces pagasta pašvaldības pārstāvji, veltot viņas baltā mūža ritumam sirsnīgus vārdus. Annas Ramanes rakstura dažas iezīmes – sabiedriska, mīl svētkus.
Viņa joprojām lasa avīzes. “Es izlasu “Latvijas Avīzi”, Bauskas lapu. Priekš tam jau tās ir taisītas,” teic A. Ramane. Meita Brigita papildina, ka māmulīte izgriež no laikrakstiem viņasprāt vērtīgāko – receptes, aktieru portretus, stāstus par politiķiem. Reizēm pat naktī simtgadniece ir iegrimusi avīžu lasīšanā, stāsta meita.
