Citāti no pagājušās vasaras centralizētā eksāmenu darba – domraksta «Es gribu, lai mani sadzird».Nereti tas, ka jaunieši netiek sadzirdēti, liek tiem novirzīties no pareizā ceļa.Tikai tad, kad jaunietis izdarījis pārkāpumu, vecāki saprot, ka ir darījuši nepareizi, un sāk domāt, kur tagad ir viņu miesas auglis.Neviens mēs baltos palagos nestaigāsim, lai paglābtos no nelaimēm, ikkatram mums ir savs ērk-šķu krūms, kurš mums ir jāizravē, lai viņš neiedur.Tikai tad, kad nekārtības paceļ televīzijā, valdība sāk nervozēt.Ja mēs katru reizi ieiesim sevī tikai tādēļ, ka pameta meitene, un aizsitīsim galvu ar tādām problēmām, tad mums neviens nedzirdēs.Tautai mūsdienās ir pesimistiska noskaņa pret jauniem talantiem.Es saku, ka nevēlos pīpēt, bet visiem ir vienalga, valdībā likumi arī kaut kur iestrēgst, un neviens nedzird.Piensaimniekiem, tiem, kuri darbojas ar govīm, ir vispār traki. Ja šitā būs, drīz dzīvosim bez piena.Ir jāprot sadzirdēt ne tikai ar ausīm, bet arī ar sirdsausīm.Mūsu dzīve ir īsa kā piliens okeānā.Cilvēkam jācenšas dot citiem uz sejas smaidu un pašam sev arī.Dažkārt man šķiet, ka valdības nekaunība jau pieņēmusi šizofrēniskus apmērus.Saeimas locekļi tik sēž savos krēslos un neko nedara.Es dzīvoju nelielā pagastā, no kura izsisties bez lielām grūtībām ir grūti.Es būšu bagāts. Es varēšu naudā gulēt un ar naudu mazgāties.Arī priecīgus notikumus ir grūti turēt aiz mēles.Es gribu būt prezidents. Es esmu lauva, kas plosa aitu, nevis aita, kas gaida uzbrukumu.Es gribu pārpeldēt okeānu un aizmirst mājās peldbikses.Lielajiem vīriem (valdībai) ir viss, bet man ir tikai mana mute, ar ko izteikt savu viedokli par visu.Sakāmais nāk ārā pa cilvēka muti, un tam ir jāieiet citā cilvēkā pa ausīm un tālāk uz runātāja smadzenēm.Latvietis vienmēr lepojies ar savu balsi kā instrumentu.Manuprāt, skola ir sadzirdēšanas centrs.Aplūkojot valdības vīrus, var teikt, ka viņi sēž uz labas maizes.Bijušie deputāti nosmēla krējumu un tagad dzīvo, par cilvēku problēmām nedomādami. Mīliet, pārējais jums taps piemests.
