Izglītības sistēma un atzīmju skala katrā Eiropas valstī ir unikāla – Eiropas Savienība ar direktīvām un regulējošiem noteikumiem šajā jomā neiejaucas.
Izglītības sistēma un atzīmju skala katrā Eiropas valstī ir unikāla – Eiropas Savienība ar direktīvām un regulējošiem noteikumiem šajā jomā neiejaucas. Saskaņā ar Eiropas Izglītības informācijas tīkla datiem labākā atzīme par skolēna sekmēm, piemēram, Vācijā ir 1, Dānijā – 13, bet Zviedrijā augstākais novērtējums ir 5.
Tukši klases žurnāli
Vācijas skolās atzīmes bērniem sāk likt no trešās klases. Pirmajās klasītēs sekmju vērtēšana notiek ziņojumu veidā, detalizēti aprakstot skolēna individuālo progresu, kā arī stiprās un vājās puses atsevišķos priekšmetos.
Skolotāji klases žurnālā atzīmes neliek – tās tiek fiksētas tikai skolotāja piezīmēs. Vācijas izglītības darbinieki uzskata, ka atzīmju rinda klases žurnālā traumēs bērna psihi, īpaši, ja sekmes nav izcilas. Turklāt nevienam citam klasē, izņemot skolēnu un skolotāju, atzīmes nav jāzina, – tā uzskata pedagogi Vācijā.
Klases žurnālā skolotāji pieraksta tikai kavējumus un stundās izņemto vielu. Žurnālā tiek ierakstīta arī informācija ar vecāku vārdiem, mājas adresi un telefona numuru, bet netiek uzrādītas vecāku darbavietas.
Liecības Vācijas skolās izsniedz divas reizes gadā: janvāra un mācību gada beigās. Līdztekus sekmju novērtējumam skolēni liecībā saņem atzīmes par «Arbeitsverhalten» – uzcītību. Skolotāji 6 punktu sistēmā novērtē skolēnu attieksmi pret mācību darbu un mājas darbu izpildi. Ar atzīmi tiek vērtēta arī «Socialverhalten» – uzvedība kolektīvā, attieksme pret klases biedriem, izpalīdzība, atbildības izjūta utt.
Dānijā un Zviedrijā atzīmes no 8. klases
Dānijā atzīmes liek no 0 līdz 3, turklāt vērtējumu skolēni saņem tikai tajos mācību priekšmetos, kuros jākārto nobeiguma eksāmeni. Dānijā nav vispārēju nobeiguma eksāmenu. Piemēram, tautskolā «Folkeskolens afgansprove» nobeiguma eksāmenus var kārtot vienpadsmit mācību priekšmetos.
No 1. līdz 7. klasei informāciju par skolēna sekmēm vecāki var saņemt rakstveidā, bet visbiežāk tas notiek mutvārdos, vecākiem ierodoties skolā un kopīgi ar skolotāju pārrunājot bērna sekmes.
9. un 10. klases nobeiguma eksāmeni Dānijas skolās nav obligāti, bet gandrīz 95 procenti skolēnu pēc 9. klases un aptuveni 85 procenti pēc 10. klases izvēlas tos kārtot.
Arī Zviedrijā atzīmes liek tikai vidusskolas vecuma skolēniem. Augstākais novērtējums ir 5, bet zemākais 1. Rudens un pavasara semestros iegūtās atzīmes tiek ņemtas vērā, lai skolēns varētu iestāties augstākā posma vidusskolā.
Izglītības reformas rezultātā no 1995. gada Zviedrijā vidusskolu augstākajā posmā ieviesta četru pakāpju vērtēšanas sistēma: neieskaitīts, ieskaitīts, ar labām sekmēm ieskaitīts un ar izcilām sekmēm ieskaitīts.
Kritizē skolēnu zināšanas
Vācijā prese nepārtraukti peļ izglītības sistēmu un skolēnu zemo zināšanu līmeni.
Prese kritizē arī pedagogu darbu. Vācijā skolotāji agri – jau ap 40 gadiem – vēlas pensionēties. Pēc augstākās pedagoģiskās izglītības iegūšanas skolotāji var pasniegt divus priekšmetus, bet bieži vien viņi māca vismaz četrus priekšmetus, un, kā uzskata prese, no tā cieš mācību kvalitāte.
Izglītības sistēmu nepārskatāmu padara arī tas, ka katrā no 16 Vācijas zemēm ir savi likumi. Vācijā jau kādu laiku tiek diskutēts par reformām izglītības sistēmā, kas palīdzētu ieviest vienotus noteikumus, tomēr pagaidām tālāk par spriešanu vācieši vēl nav tikuši.
Lielbritānijā – «A», «B» un «C»
Savukārt Lielbritānijā sabiedrība un prese pauž neapmierinātību par izglītības sistēmas politizēšanu. Politiskās partijas skolu eksāmenu rezultātus un izglītības līmeņa celšanos izmanto, lai pārliecinātu par partijas veiksmīgu darbību. Piemēram, Lielbritānijas premjerministrs Tonijs Blērs 26. septembrī pie varas esošās leiboristu partijas kongresā paziņoja, ka šogad sasniegti augstākie rezultāti pamatskolas vecuma bērnu izglītībā, un tas noticis tādēļ, ka leiboristu partija ieguldījusi lielus līdzekļus izglītības sistēmā. Politiķi padara skolēnu dzīvi nepanesamu, jo viņiem eksāmeni labi jākārto ne tikai skolotājiem par prieku, bet arī lai celtu politisko partiju reitingu, raksta britu prese.
Lielbritānijā, atšķirībā no pārējām Eiropas valstīm, skolēnu sekmju vērtēšanā izmanto nevis ciparus, bet alfabēta burtus. Augstākā atzīme ir «A». Zināšanas ir vājas un nesekmīgas, sākot ar «E» un «F». Vidusskolas gala eksāmenu atzīmes ir izšķirošas, stājoties augstskolā. Lai studētu medicīnu, jābūt vismaz trim «A» atzīmēm vidusskolas diplomā.
