Citiem priekšvēlēšanu laiks nāvīgi apnicis, citiem tas šķitis atraktīvs un humorpilns. Katrā ziņā garlaicīgi nebija, jo vēlētājiem taisnības izjūta saasinājās līdz smailei, sastrīdējās pat labākie draugi…
Citiem priekšvēlēšanu laiks nāvīgi apnicis, citiem tas šķitis atraktīvs un humorpilns. Katrā ziņā garlaicīgi nebija, jo vēlētājiem taisnības izjūta saasinājās līdz smailei, sastrīdējās pat labākie draugi… Novēroju ko agrāk nepieredzētu – jaunieši fanoja par Tautas partiju un tās līderi Andri Šķēli tā, kā līdz šim jūsmojuši tikai par kādu popmūzikas grupu. Sabiedrība atdzīvojās un iesaistījās, un tas ir tikai labi.
No žurnālistikas viedokļa interesants laiks. Kaut gan daudzus kaitinājuši masu saziņas līdzekļi un tajos izvietotā partiju reklāma, ar «vēsu galvu» visu izvērtējot, gan vēlētājiem, gan kandidātiem nākas atzīt – tā sauktā ceturtā vara cilvēkus informē, palīdz izvēlēties. Partiju reklāma šoreiz bija daudz iespaidīgāka, arī profesionālāka nekā pirms 6. Saeimas vēlēšanām. Tomēr daudzi atzīst, ka iedzīvotāji netika pienācīgi informēti tieši par vēlēšanu, kā arī referenduma tehnisko norisi – cilvēki pat nesaprata, kas liekams vēlēšanu aploksnē (izvēlētā saraksta liste vai pārpalikušās 20 lapiņas)… Augstu vērtēju Latvijas TV darbu vēlēšanu dienā un naktī. Tiešraide «Latvija izvēlas», kas ietiecās jau 4. oktobrī līdz plkst. 3.15, sniedza līdz šim nebijušu iespēju tautai dzīvot līdzi vēlēšanu norisei, vērot partiju līderu reakciju, dzirdēt interesantus vērtējumus un prognozes.
Mūsu avīze skandālus neorganizēja, uz izmestajiem priekšvēlēšanu samazgu āķiem neuzķērāmies (lai gan tādi redakcijai tika «pienesti»). Sniedzām, cik vien daudz iespējams, partiju izvirzīto kandidātu viedokļus, uzskatus, kas parādījās viņu sniegtajās atbildēs uz «Bauskas Dzīves» jautājumiem (Priekšvēlēšanu «duelī») un uz mūsu lasītāju vaicājumiem (telefonakcijās). Arī reklāma, ja to analītiski papētīja, izteica daudz. Mēs uzskatām, ka baušķenieki nav tādi muļķi, lai nesaprastu – lielais kaujinieciskums, atmaskošanas un taisnības meklējumi, kas norisinās dažus mēnešus pirms vēlēšanām, ir tikai triks, spēle… Savus lasītājus un Bauskas puses iedzīvotājus vērtējam daudz augstāk nekā, piemēram, «Saimnieka» biedri, piespēlējot cilvēkiem tikšanās reizēs zemas raudzes jēlības. Tas viņiem atmaksājās ar uzviju, savācot tikai 1,2 procentus vēlētāju balsu.
Ievēlot 6. Saeimu, tajā iekļuva deputāti no 12 partijām, kas tūlīt sagrupējās pa deviņām frakcijām. Tagad 7. Saeimā iekļuvušas sešas partijas, tas tomēr ļauj cerēt, ka darbība varētu risināties lietišķāk. Izskatās, ka šajā Saeimā nebūs iekļuvušas Valdmaņa un Kostandas tipa odiozās personas, arī tas darbam nāks tikai par labu. Tomēr… stipras būs jurkāniešu un rubikiešu pozīcijas. Uzzinot referenduma rezultātus, kāda baušķeniece man sacīja: «Anita, piemini manus vārdus – ja tā turpināsies, drīz Saeimā nebūs ne sešas, ne trīs partijas, būs tikai viena: Jurkāns, Rubiks un Co…». Tomēr es ceru, ceru, ceru, ka tā nekad nebūs.
Pie vēlēšanu iecirkņa dzirdēju kādu sievieti sakām: «Kā akmens no sirds novēlās, nobalsoju. Bet prāts nemierīgs… Vai tik’ par pareizajiem?» Tikpat nemierīgs prāts varētu būt vairumam vēlētāju, jo politiķi (un tie, kuri par tādiem izliekas) patiesi un līdz galam godīgi mūsu priekšā nav un nebūs nekad. Zemūdens akmeņus lemts ieraudzīt tikai retajam, tāpēc jau tā ir politika. Zināmā mērā tā ir laimes spēle, kurā allaž ceram uz vinnestu…
