Baušķenieki satraukušies, ka pilsētas daudzdzīvokļu mājās no krāniem sācis tecēt pārāk karsts ūdens. To nule izlasīju «Bauskas Novada Vēstīs». Pirms kāda laika «Bauskas Dzīves» lasītāji bija norūpējušies tieši par pretējo – siltā ūdens temperatūra bija pārāk zema un galīgi neatbilstīga Ministru kabineta noteikumiem Nr. 256.
Nu māju apsaimniekotāja SIA «Vides serviss» sākusi strādāt pēc noteikumiem, neriskējot ar cilvēku veselību, bet iemītniekiem slikti, jāsūdzas. Būtu jāpriecājas, ka tiek novērsta iespēja inficēties ar legionelozi – tā saukto leģionāru slimību, kas ir smaga un bīstama pneimonijas forma. Tā kā šo kaiti izraisošās baktērijas legionellas var savairoties dažādās ūdensapgādes sistēmas iekārtās – dušu, vannu, ūdenskrānu ūdenī – un labvēlīgākie apstākļi tām ir ūdens temperatūra intervālā no 20 līdz 45 grādiem, Latvijas būvnormatīvos noteikts, ka ūdens izdales vietā karstā ūdens temperatūra nedrīkst būt zem 55 grādiem. Labi būtu arī 50 grādi. Pret ko gan te iebilst, par ko celt traci?
Tikko biju Baltkrievijā, tur pilsētās pie daudzdzīvokļu namu fasādēm izliktas plāksnes, kas saucas «Mājas pase». Tā satur vispusīgu informāciju par ēku, arī to, ka karstā ūdens temperatūrai jābūt vismaz 50 grādiem.
Draugi no Zviedrijas un ASV, kuri ik pa reizei ciemojas manā Bauskas dzīvoklī, allaž ir ļoti izbrīnīti un noraizējušies par remdeno ūdeni, kas tek no it kā karstā ūdens krāna. Vai es nebaidoties no leģionāru slimības?
Baidos, tālab kooperatīvās sabiedrības vadībai esmu vairākkārt norādījusi par aplamo temperatūras režīmu. Taču daudzdzīvokļu namos mēdz būt tā, ka vienādi saprātīgi domājoši kaimiņi ir retums. Daudziem svarīgākais ir taupība – tecēs vēsāks ūdens, būs mazāk jāmaksā. Taupības greizā seja. Par veselību taču nav nekā vērtīgāka! Labāk mazāk skatīties televīzijas seriālus, minimāli lietot ledusskapi, tā samazinot elektrības patēriņu, nevis taupīt uz veselības rēķina. Te vietā atgādināt Artūra Šopenhauera teicienu – «Vesels nabags ir laimīgāks par slimu karali.»
