Ziemeļzemju Ziemassvētku programmā šogad iekļauta arī Bauska.
Ziemeļzemju Ziemassvētku programmā šogad iekļauta arī Bauska. Sestdien, 12. decembrī, pilsētas Tautas namā izskanēja ziemeļu tautas mūziķu koncerts.
Bauskas Domes priekšsēdētāja vietniece Inta Baltgalve vēstī, ka biedrība «Norden» Ziemeļzemju Ziemassvētku ietvaros jau ceturto reizi rīko tautas mūzikas festivālu. Šogad vairāku valstu mūziķi Rīgā un dažās Latvijas pilsētās koncertē trīs dienas. Svētku noslēgumā 13. decembrī pēc Skandināvijas valstu tradīcijām Rīgā, Anglikāņu baznīcā, tika kronēta Lūcija, kas ir gaismas un labestības simbols.
Koncerts Bauskā atklāja tautas mūzikas daudzveidību un skanīgumu. Ar ziemeļnieciskām muzikālām vīzijām zāli piepildīja hardangervijole, kas pazīstama tikai Norvēģijā. Norvēģu vijolnieki Pērs Anderss Buens Garnoss un Ose Teiglande izpildīja etnogrāfiski bagāto savas zemes novadu – Telemarkas un Hardangeras – mūziku.
Mūziķu sniegums, kas guvis atzinību savā valstī un citur pasaulē, protams, aizkustināja arī baušķeniekus.
Rūta un Valdis Muktupāveli savam priekšnesumam bija izvēlējušies savdabīgus instrumentus. Abu muzicēšanu caurvija apcerīgums un smalkas nianses, ko spēj radīt vēlme mūzikā paust apvaldītu un brāzmainu lūgšanu Visaugstākajam. Bērnus priecēja viņiem labi pazīstamā dziesma «Kur tad tu nu biji, āzīti manu?».
Gluži citāda rakstura skaņdarbus izpildīja lietuviešu tautas mūzikas grupa no Viļņas «Sutaras». Mūziķi skatītājus aicināja minēt mīklas, izdalīja instrumentus, lai viņi katrs ar savu prasmi papildinātu tautas melodijas skanējumu. Vēl to pavadīja monētu radītās skaņas, jo tie, kuriem nebija instrumentu, skandināja saujās ielikto metāla naudu. Garumgaru danci vadīja viens «Sutaras» mūziķis un nokausēja visus, kas pēc lietuviešu aicinājuma devās dejot. Pēc koncerta mūziķi vakarēja kopā ar Bauskas folkloras kopu «Trejupe» un baušķeniekiem, kuri vēlējās baudīt Ziemassvētku noskaņas.
Bauskā bija ieradies arī Latvijas goda konsuls Norvēģijā Erlings Johansens. Viņš priecājās par balti apsnigušo mazpilsētu un pateicās par sirsnīgo sagaidīšanu. Viesis sacīja, ka viņš kopā ar saviem tautiešiem Latvijā nejūtas kā ciemiņš, bet gan apzinās piederību ziemeļzemju tautu grupai, kuru vieno arī Ziemassvētku tradīcijas.
