Igaunijā vakar, 14. septembrī, līdz pulksten 12 tautas nobalsošanā bija piedalījušies 35 procenti, līdz pulksten 16 – 51 procents balsstiesīgo iedzīvotāju.
Igaunijā vakar, 14. septembrī, līdz pulksten 12 tautas nobalsošanā bija piedalījušies 35 procenti, līdz pulksten 16 – 51 procents balsstiesīgo iedzīvotāju.
Tādas ziņas sniedza Igaunijas vēlēšanu komisija. Tallinā bija nobalsojuši 54, Tartu un Pērnavā – 51 procents.
Lielākā aktivitāte – no rīta
Balsotāju lielākā aktivitāte bija rīta pusē, kad vēlēšanu iecirkņos reizēm izveidojās pat rindas. «Bauskas Dzīve» novēroja, ka vairums igauņu komisijai uzrāda nevis pases, bet personas identifikācijas kartes, kādu Latvijas iedzīvotājiem vēl nav.
«Bauskas Dzīves» aptaujātie igauņi pauda dažādus viedokļus, tomēr vairums atzina, ka balso par iestāju Eiropas Savienībā. Igaunijas vēlēšanu komisijai nav bažu, ka vēlētāju aktivitāte būtu zema, jo šajā valstī nav noteikts kāds vēlēšanās piedalījušos kvorums, lai rezultāti būtu spēkā.
Jāatgādina, ka Igaunijā tautas nobalsošanā varēja piedalīties arī iepriekš – no 8. līdz 10. septembrim, turklāt jebkurā iecirknī. Zināms, ka 20 procentu vēlētāju šo iespēju izmantojuši un nobalsojuši iepriekš. To izdarījuši arī 170 no apmēram 400 Igaunijas pilsoņiem, kas dzīvo Latvijā. Viņi balsojuši Igaunijas vēstniecībā Latvijā.
Referenduma dienā, 14. septembrī, Igaunijā drīkstēja balsot tikai tajā iecirknī, kas atrodas personas dzīvesvietā. Balsošana notika no plkst. 9 līdz 20. Tas atšķiras no Latvijā paredzētās kārtības. Mūsu valstī varēs balsot jebkurā vēlēšanu iecirknī no plkst. 7 līdz 22.
Tikšanās ar eksprezidentu
Referenduma preses centrā Tallinā visvairāk akreditēto žurnālistu (ap 40) bija no Latvijas. Mūsu nacionālo un reģionālo plašsaziņas līdzekļu interese izskaidrojama ar gaidāmo sestdienas, 20. septembra, balsojumu Latvijā. Taču centrā sastapām arī kolēģus no Čehijas, Francijas, Vācijas, Ķīnas, Somijas, Zviedrijas, Dānijas.
13. septembrī Latvijas žurnālistus savā rezidencē pieņēma Igaunijas eksprezidents Lenards Meri. Latvijas vēstniecības Igaunijā sekretārs Jānis Sīlis uzsvēra, ka tā ir reta izdevība, jo L. Meri vairākus mēnešus nav sniedzis intervijas pat igauņu žurnālistiem, taču ar Latvijas pārstāvjiem viņš vēlējies tikties. Lenards Meri atgādināja, ka mūsdienu Eiropa nav tāda kā 1939. gadā, kad Baltijas valstis varmācīgi tika no tās izrautas. Viņš augstu vērtēja Igaunijas tautas izpratni un izteica cerību, ka balsojums būs pozitīvs.
Latvijas žurnālisti vēroja, kā Kadriorgas vēlēšanu iecirknī 14. septembrī balsoja Igaunijas prezidents Arnolds Rītels. Pēc tam viņš pieņēma mūs savā rezidencē. A. Rītels izteica cerību, ka gan Igaunija, gan Latvija būs ES valstis un tikpat vienotas kā Baltijas ceļā 1989. gadā.
Netērē naudu uguņošanai
Jāpiebilst, ka Igaunijas galvaspilsētā Tallinā un arī citās lielākās pilsētās uz ielām 13. un 14. septembrī nenotika ne mītiņi, tikšanās, manifestācijas, ne arī citi publiski pasākumi sakarā ar referendumu. Arī pēc tam, kad tika paziņoti tautas nobalsošanas rezultāti, netika paredzētas ne svinības, ne uguņošana. to žurnālistiem pauda gan premjers Juhans Partss, gan Igaunijas parlamenta Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Reini Langs. Šādiem mērķiem valsts līdzekļi netiks tērēti, viņi uzsvēra.
