24. septembrī valdība atbalstīja 5,92 milj. latu piešķiršanu sausuma radīto zaudējumu kompensācijai zemniekiem.
– 24. septembrī valdība atbalstīja 5,92 milj. latu piešķiršanu sausuma radīto zaudējumu kompensācijai zemniekiem.
– Līdz 2002. gada 22. novembrim bija realizēti 170 no apstiprinātiem 378 SAPARD projektiem. Kopumā 2002. gadā ES finansējuma saņemšanai pieteica 559 projektus. Visaktīvākie projektu iesniedzēji bija graudu audzētāji.
– Laikā, kad pasaulē pieaug nelegālo datorprogrammu izmantošanas apjomi, Latvijā datorpirātisms ir ievērojami samazinājies. 2002. gadā publiskotie dati liecināja, ka Latvijā 59% izmantoto datorprogrammu bija nelicencētas. Gadu iepriekš datorpirātisma rādītājs bija 77%.
– Oktobrī tika svinēta desmit gadu jubileja, kopš Latvijā pieejams internets. Pirmo interneta savienojumu Latvijā nodrošināja «Latnet».
– Apdrošināšanas akciju sabiedrība «BTA» šī gada augusta beigās izmaksāja lielāko apdrošināšanas atlīdzību, ko kādreiz ir maksājušas Latvijas apdrošināšanas sabiedrības, – vairāk nekā 3,28 milj. ASV dolāru. Šī atlīdzība izmaksāta par apdrošināto Uzbekistānas kokvilnas kravu, kas šovasar izpostīta ugunsgrēkā.
– 15. oktobrī sākās valsts fondēto pensiju shēmas jeb pensiju otrā līmeņa dalībnieku iesniegumu pieņemšana, lai mainītu pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāju.
– Pēc IKP uz vienu iedzīvotāju desmit kandidātvalstu grupā, kuras šogad noslēgs uzņemšanas sarunas un 2004. gadā cer iestāties ES, Latvijā iedzīvotāju pirktspēja joprojām ir viszemākā – 33% no ES vidējā līmeņa.
– 2002. gada deviņos mēnešos eksports pieaudzis par 10%, imports – par 12,6%.
– 10. aprīlī Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Kardioloģijas centrā veica Latvijā pirmo sirds transplantācijas operāciju. Sirds ķirurģijas centra vadītājs profesors Romāns Lācis, kura vadībā notika 5,5 stundas garā operācija, saņēma Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktora grādu par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas zinātnē.
– 2002. gadā veikts pētījums par veselības un sociālās aprūpes speciālistu darba un dzīves apstākļiem. Tā rezultāti liecina, ka pēc vidējo ienākumu lieluma uz vienu ģimenes locekli 77% mediķu ģimeņu dzīvo zem noteiktā iztikas minimuma.
