Baušķenieki dvīņu brāļi Mārtiņš un Jānis Podžus Latvijas Tenisa savienības reitingā līdz desmit gadu vecu zēnu grupā 2004. gadā ieņēma pirmo un otro vietu.
Baušķenieki dvīņu brāļi Mārtiņš un Jānis Podžus Latvijas Tenisa savienības reitingā līdz desmit gadu vecu zēnu grupā 2004. gadā ieņēma pirmo un otro vietu.
Saudzē audzēkņus
Tas ir labākais puišu sasniegums, kopš viņi nodarbojas ar lielo tenisu. Māmiņa Anta Podžus stāsta: “Zēniem bija seši gadi, kad sākām viņus vest uz treniņiem Rīgā. Gribējās, lai viņi tehniski pareizi no mazotnes apgūst šo spēli. Sākumā trenējāmies pie Natālijas Bogačovas, tagad ar puikām strādā viņas vīrs Sergejs. Brāļi pārstāv tenisa klubu “Rīga-800″.” Anta atgādina, ka viņai un vīram Alvim teniss iepaticies pirms 20 gadiem, kad abi izgājuši Bauskas stadiona tenisa kortā. Viņi joprojām spēlē savam priekam un reizē ar bērniem ir ļoti daudz iemācījušies. Anta uzsver: “Laukumā ir jāstrādā ar galvu, kājām un rokām. Tas viss kopā jākontrolē. Tikai no malas teniss izskatās viegls, patiesībā tas ir smags darbs, kurā ļoti daudz jāmācās. Dēliem ne vienmēr izdodas koncentrēties sacensībām. Raksturi viņiem ir atšķirīgi, un man jāzina, kā abus uzmundrināt.”
Brāļu treneris S. Bogačovs “Bauskas Dzīvei” sacīja: “Mans princips – lēnāk brauksi, tālāk tiksi. Labāk esmu piesardzīgs. Var jau likt bērniem milzīgu slodzi un spiest rezultātu. Taču to nedrīkst sasteigt, svarīgāk ir apgūt tenisa tehniku, pilnveidot koordināciju. Jau tagad var teikt, ka abi brāļi ir tehniski labi sagatavoti. Abi ir centīgi un disciplinēti. Iespējams, puikām varētu būt labi rezultāti vecākas grupas spēlētāju vidū, bet tas nav pašmērķis. Nenoliegšu, ka pats sākums bija grūts. To vislabāk zina mana sieva, kura sāka darbu ar abiem brāļiem. Manā trenera praksē šis dvīņu pāris ir pirmie audzēkņi.”
500 reižu ar aukliņu
Brāļi ir tajā vecumā, kad uzvaras ļoti daudzko nozīmē. Reitinga punktus viņi zina no galvas un labi pazīst sāncenšus. Sacensības notiek visu gadu, ir jābrauc uz Rīgu, Ogri, Jūrmalu, Jelgavu, Ādažiem. Tagad ģimene gaida gada noslēguma ballīti, kad pasniegs apbalvojumus un visu grupu tenisisti priecāsies svētkos.
Par mačiem un tenisu puikām katram ir savs stāsts. Mārtiņam visvairāk patīk atcerēties sacensības Ādažos, kad servējot salūza viņa rakete. Taču viņš turpināja spēlēt ar bojātu raketi un uzvarēja. Reiz viņam gadījies, ka uz mačiem aizbraucis bez šortiem un botēm. Brālis izlīdzējis un palienējis savējās, jo spēļu laiki abiem bijuši atšķirīgi.
Jānis ir kreilis, un viņa spēles stils atšķiras no brāļuka. Tenisā lielākoties raketi tur abās rokās, taču Jancim treneris atļāvis spēlēt ar vienu roku, jo viņam tas izdodas labi. Garākā spēle Jānim bijusi ar Miku Kalnu, kad uzvara gūta pēc trīs stundu ilgas cīņas. Puikam pieder īpatnējs rekords – viņš 510 reižu no vietas spējis lēkt ar lecamo aukliņu. Abi jaunie sportisti stāsta par krosiem, kas jāveic treniņos, par presītēm un pumpēšanos. Mamma bilst: “Vasarā viņi daudz brauc ar velosipēdiem un peld. Labprāt laukumā dodas spēlēt ar pieaugušajiem. Zēniem patīk sevi parādīt.” Podžus ģimene pie lauku mājas Vecsaules pagastā ir uzbūvējusi tenisa kortu.
Mārtiņam un Jānim katram ir savas simpātijas pasaules izcilāko tenisistu vidū. Puiku azartiskais stāstījums, patiesīgums ļauj secināt, ka viņi no sirds dzīvo tenisa pasaulē.
