Baušķeniece Ilga Miglāne ir pieredzējusi ceļotāja. Savulaik daudz izbraukājusi bijušo Padomju Savienību, pērn pirmo reizi apmeklējusi Skandināviju.
Baušķeniece Ilga Miglāne ir pieredzējusi ceļotāja. Savulaik daudz izbraukājusi bijušo Padomju Savienību, pērn pirmo reizi apmeklējusi Skandināviju.
Ilgas ceļojuma mērķis bija Gotlandes sala Baltijas jūrā. No Kurzemes krasta tā ir nepilnu 200 kilometru attālumā. Zinātāji saka – skaidrā laikā to pat varot saskatīt. Taču Ilga devās uz Gotlandi pa tūrisma firmas “Impro” izstrādātu maršrutu, kas ietvēra lielu loku ap Baltijas jūru. Pa ceļam tika apskatīta Tallina, pabūts Helsinkos, Stokholmā, vērotas Zviedrijas un Somijas ainavas, vairākkārt braukts ar prāmi.
Piemineklis Sibeliusam
Ziemeļeiropas valstis parasti pārsteidz tūristus ar netradicionālu arhitektūru, skaudru dabu un cilvēku lielisko prasmi pielāgoties apstākļiem. Helsinkos iespaidīgākā šķitusi akmenī cirsta pazemes baznīca. Tajā valdošā gaisotne rosinājusi uz pārdomām par cilvēka dzīves laicīgumu. Aplūkots arī savdabīgais Sibeliusa piemineklis.
Zviedrijas galvaspilsēta Stokholma mazāk iepazīta, tikai caur autobusa logu. Taču interesants bijis pārbrauciens no Stokholmas līdz Oskarshamnai. Tā laikā vērotas skarbo, skaisto un sakopto Skandināvijas lauku ainavas.
Nokļūst starp bruņiniekiem
Ceļojums uz Gotlandi noticis tieši tajā laikā, kad salas lielākajā pilsētā Visbijā rīkoti viduslaiku bruņinieku svētki. Uz tiem parasti ierodas bijušie gotlandieši, kas tagad mīt ne tikai Zviedrijā, bet arī citās zemēs. Līdzīgi kā citviet Rietumeiropā, arī šeit piedalīšanās viduslaiku svētkos ir gluži vai vaļasprieks.
Ļaudis, ģērbti seno gadsimtu tērpos, sastopami pilsētas ielās. Viņi pastaigājas, atpūšas, piedalās dažādās spēlēs, sacīkstēs. Dažbrīd gadījies satikt varenos bruņiniekus, viduslaiku tirgoņus. Romantiskajai nelielo mājiņu, šauro ielu un sarkano dakstiņu jumtu pilsētai šie kostīmos tērptie ļaudis piešķīruši īpašu kolorītu.
Glābiņš latviešiem
Gotlandē latviešu tūristi parasti apmeklē salas austrumu piekrasti. Te nelielā Splitas pilsētiņā vairākas vietas saistās ar pagājušā gadsimta vidus notikumiem, Otro pasaules karu un latviešu bēgļiem. Tūkstošiem mūsu tautiešu Gotlande bija vienīgais cerību salmiņš, kur glābties no padomju varas un tās represijām.
Tagad te skatāms piemineklis – bēgļu laiva, pie kāda sēravota iekārtota piemiņas vieta. Šeit Latvijas tūristi, noliecot galvu, godina tos, kuru bēg ļu laivas līdz Gotlandei nenokļuva. Ceļot ar velosipēdu
Ja būts Dienvidigaunijā, skatīta Sāremā sala, tad Gotlandes daba lielus pārsteigumus nesagādās. Daudz kadiķu, jūras krastos dažviet klintis. Taču neparasta ir vairākus kilometrus garā krasta josla, kurā skatāmi kaļķakmens izskalojumi – iespaidīgi un interesanti.
Ilga novērojusi, ka Gotlandē sastopami daudzi velosipēdisti, kuri pārvietojas pa speciāliem riteņbraucēju celiņiem. Šādos pārbraucienos nereti ir kopā visa ģimene. Ilga uzskata, ka tas būtu lielisks atpūtas brauciens arī latviešu ģimenēm – ar velosipēdiem pa salu. Ir jaukas nakšņošanas vietas, kempingos darbojas velosipēdu noma. Ir tikai jānokļūst līdz Gotlandei. Turp var doties līdzīgi kā Ilga Miglāne, lielu loku apkārt Baltijas jūrai. Vasarās daži laivotāji Kurzemes piekrastē piedāvājot savu pakalpojumu – ar motorlaivu nokļūt Gotlandē.
***
Uzziņai
– Gotlandē ir 94 baznīcas, kas ar savu arhitektūru organiski iekļaujas ziemeļzemes vidē.
– Brīvdabas muzejā Bungē skatāmi daudzi seno rakstu pieminekļi – rūnakmeņi, bilžakmeņi, rievakmeņi. Tie galvenokārt stāsta par vikingu laikiem.
