«Sapņu pilis neceļu, tukšus solījumus nedodu. Tāpēc 1997. gadā, pārņemot pagasta vadību, sacīju, ka darbā ielikšu gan sirdi, gan dvēseli, taču nesolīju spējas pārmaiņas šejieniešu dzīvē,» atzina Svitenes pagasta padomes priekšsēdētāja Genovefa Lapsa.
«Sapņu pilis neceļu, tukšus solījumus nedodu. Tāpēc 1997. gadā, pārņemot pagasta vadību, sacīju, ka darbā ielikšu gan sirdi, gan dvēseli, taču nesolīju spējas pārmaiņas šejieniešu dzīvē,» atzina Svitenes pagasta padomes priekšsēdētāja Genovefa Lapsa.
Ekonomistes izglītība un pieredze, racionāls domāšanas veids viņai ir palīdzējis apjaust, ka darbs pašvaldībā ir tikpat smags kā šejienes zemkopim, iekopjot smago māla augsni. Abiem vajadzīgs atbalsts un cerība.
Atgādiniet, lūdzu, kā pirms četriem gadiem šeit, Svitenē, notika «cīņa par varu»?
– 1997. gadā pašvaldību vēlēšanās piedalījās 59,19 procentu Svitenes balsstiesīgo iedzīvotāju. Bija sagatavoti divi saraksti – no Latvijas Zemnieku savienības un vēlētāju apvienības «Svitene». Zemnieku sarakstā biju arī es. Mums tika 174 vēlētāju balsis, otram sarakstam – 160. Tas liecina, ka spēki bija līdzīgi. Strādājot padomē, konfliktu nav bijis.
Ar naudu pašvaldībām vienmēr bijis trūcīgi. Kurā nozarē ieguldīts visvairāk?
– Ls 124018 ir mūsu šīgada budžets un 52 procenti (pērn – 48%) no tā atvēlēti izglītības iestādēm – skolas un bērnudārza uzturēšanai. Uzskatu – jo nabadzīgāka pašvaldība, jo švakāk klājas, bet no rūpēm par skolu nedrīkst atteikties. Tā ir nākotne. Pamatizglītība jānodrošina uz vietas, lai ko arī tas maksātu. Negribu, ka mūsu pirmklasniekiem būtu jāklenderē gar ceļa malu, autobusu gaidot. Tie, kuri sāk braukāt jau šajā vecumā, paaugušies aizbrauks pavisam. Taču, lai aizvestu savus vidusskolēnus uz Pilsrundāli, pagasta padome ņēma kredītu un nopirka autobusu.
Arī bērnudārzs Svitenē pagaidām ir saglabāts. Pašlaik tajā ir 13 bērnu, no tiem pieci šogad aizies uz skolu un būs tai atbilstoši sagatavoti. Dārgi mums tas maksā – 2000. gadā Ls 800 viena bērna uzturēšanai, šogad – Ls 650, jo nedaudz pārkārtojām štatus. Bērnudārzs ir nepieciešams, tomēr nāksies domāt, vai tieši tāds, kāds tas ir pašlaik.
Vai šīs rūpes ir attaisnojušās, vai cilvēki Svitenē paliek, iedzīvojas?
– Ja par to spriež pēc demogrāfiskajiem datiem, var šķist, ka atdeves nav. Laikā no 1997. līdz 2001. gadam reģistrēts 41 jaundzimušais svitenietis, bet aizsaulē aizgājuši 56, reģistrētas deviņas jaunas ģimenes. Ceru, ka pēc četriem gadiem pamatskolā būs pilna pirmā klase, jo 1998. gadā piedzima 18 bērnu. Toties pašlaik četriem mūsu pagasta jauniešiem nav pat pamatizglītības un viņi negrib mācīties. Ir piedāvāta gan vakarskola, gan Mežotnes internātskola, kas bija ar mieru pāraudžus ņemt arī 6. un 7. klasē. Nav par to intereses ne pašiem, ne vecākiem. Taču, ja nemācās, nestrādā, nedarbi prātā.
Kam vēl atvēlēti līdzekļi?
– Veselības aprūpei tērējam apmēram 5,2 procentus no budžeta. Pagastā ir sava ģimenes ārste, katru dienu pieņem ārsta palīdze, ir neliela aptieka, nepieciešamākā palīdzība ir nodrošināta. Nopirkts kardiogrāfs un analizators, iekārtots zobārstniecības kabinets ar moder- nu aparatūru. Ar pagasta līdzdalības maksājumu ģimenes ārste tikusi pie ņivas. Tā gan piecus gadus vēl piederēs Valsts Obligātās veselības apdrošināšanas aģentūrai.
Mazliet vairāk – 6,8 procentus no budžeta – izlietojam kultūras dzīves uzturēšanai. Neslēpju, man ir prieks, ka cilvēki meklē, kur izpaust savas spējas. Svitene ir mazs pagasts, bet mūsu tautas namā ir ne tikai folkloras kopa, kas ir pamanīta, jo aktīvi darbojas. Mums ir arī deju kolektīvi bērniem un jauniešiem, popgrupas, amatierteātris, sieviešu klubs, pulciņi, kur mācās adīt un šūt rotaļlietas, aerobikas grupa. Svitenē dzīvo daudz talantīgu cilvēku un nākas vien atzīt, ka sievietes ir aktīvākas. Viņas cīnās par ģimeņu uzturēšanu, seko līdzi bērniem, mācās.
Kur svitenieki strādā?
– Tas ir smagākais jautājums. Cerējām, ka darba vietu skaits pagastā palielināsies, bet tas ir sarucis. 1999. gadā bija 640 darbspējīgo. Strādājošie un nodokļu maksātāji ir pašvaldības iestāžu, skolas, triju veikalu darbinieki. Mūsu pagasta galvenā bagātība ir lauksaimnieciski izmantojamā zeme – 72,7 procenti. Tās kadastrālā vērtība ir 234 – augstāka par rajona vidējo. Šeit ir 80 oficiāli reģistrētu zemnieku saimniecību. Cerības gūt panākumus ar zemkopību nav atmetuši arī jauni un enerģiski cilvēki. Tomēr tikai dažās zemnieku sētās dod darbu citiem. Paju sabiedrībā «Svitene» vēl ir ap 50 strādājošo. Rudenī likvidēja «Andzēnu» fermu un vēl 14 cilvēku zaudēja darbu. Paju sabiedrībai ir palicis ļoti maz savas zemes, tāpēc tā cenšas attīstīt agroservisa pakalpojumus zemniekiem un piemājas saimniecību turētājiem.
Daži svitenieki spējuši atrast darbu Rīgā. Kas būtu jādara, lai viņi te paliktu?
– Daļa no nākotnē veicamā paredzēta Svitenes pagasta attīstības programmā, ko pieņēmām 2000. gada augustā. Pagasta robežlīnija nelielā posmā ir autoceļš «Zemgales josta» – no Aizkraukles līdz Elejai. Iestrādes jau ir, apkārtni sakopjot, šeit var veidot vidi, kas piesaistītu tūristus. Līdz ar to attīstītos uzņēmumi, kas sniegtu nepieciešamos pakalpojumus. Ir iespējas sadarboties uzņēmējdarbības attīstīšanā ar netālo Lietuvu. Taču šī programma ir paredzēta ilgākam laikam.
Vai pašvaldība ir spējusi palīdzēt tiem, kuriem klājas grūti?
– Pabalstiem, skolēnu brīvpusdienām, citu veidu palīdzībai tiek atvēlēti 2,6 procenti no budžeta. Spējam palīdzēt tikai tiem, kuriem patiešām ir ļoti smagi. Ja laukos dzīvojošais ziemā nāk uz pagastu lūgt pabalstu, sakot, ka viņam nav, ko ēst, tad ir jāvaicā viņam – ko darījis vasarā. Zeme ir, ja strādā, vismaz badā nevar nomirt. Saziņā ar Valsts Nodarbinātības dienesta filiāli trim cilvēkiem 2000. gadā bija darbs apkārtnes, parka, kapsētu, grāvmalu sakopšanā. Viņi nopelnīja ap 60 latu mēnesī. Taču iedzīvotāju materiālo situāciju mūsu pagastā raksturo arī prāvs parāds par ūdeni un kanalizāciju. Ar dažiem pašvaldība ir tiesājusies, taču no viņiem nav, ko ņemt.
Sociāli mazaizsargātu iedzīvotāju statusā Svitenē ir 87 bērni, kas aug «smagās ģimenēs», 25 bērniem ir tikai viens no vecākiem, turklāt desmit daudzbērnu ģimenēs ir tikai viens apgādnieks. Vēl mums ir zems izglītotu cilvēku skaits – tikai 3,9 procentiem ir augstākā izglītība, 6,9 procentiem – vidējā speciālā, 22,6 procentiem – vidējā.
Jūsu viedoklis par administratīvi teritoriālo reformu!
– Reti jau tā vaicā un kas uzklausīs nomaļajos pagastos dzīvojošo domas? Tagad jau pat dokumentos ir ierakstīts, ka tos, kuri labprātīgi līdz 2004. gadam neapvienosies paši, tāpat apvienos. Bet vai kāds ir pamanījis, ka uz netālo Jelgavu no Svitenes var nokļūt, tikai braucot caur Bausku? Arī tad, ja būs jādodas uz Rundāli, ar sabiedrisko transportu tas prasīs visu dienu.
Vai esat nolēmusi kandidēt uz vietu pašvaldībā arī šajās vēlēšanās?
– Jā, es būšu vienā sarakstā, taču pēc varas neraujos. Ja par pagasta padomes priekšsēdētāju kļūtu jauns, enerģisks un strādīgs cilvēks, vēlētu viņam veiksmi un palīdzētu, ja būtu nepieciešams.
