Rajona iedzīvotājiem bieži trūkst informācijas par tiesu sistēmu. Tālab «Bauskas Dzīve» bija uz izglītojošu tikšanos Latvijas Republikas Augstākajā tiesā.
Rajona iedzīvotājiem bieži trūkst informācijas par tiesu sistēmu. Tālab “Bauskas Dzīve” bija uz izglītojošu tikšanos Latvijas Republikas Augstākajā tiesā (AT).
Ar tās darbu plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus iepazīstināja AT priekšsēdētājs Andris Guļāns, Civillietu tiesu palātas priekšsēdētājs Gunārs Aigars, Senāta Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Pāvels Gruziņš, kā arī Senāta Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētājs Valerijans Jonikāns.
Var apmierināt ziņkāri
AT Komunikācijas nodaļas vadītāja Anita Kehre stāstīja par nesen izveidoto AT interneta mājaslapu. Tajā atrodams daudz vērtīgas informācijas, kas brīvi pieejama jebkuram interesentam. Senāta Administratīvo lietu departamenta kalendārā, piemēram, lasāmi arī vairāki baušķenieku uzvārdi, mūsu rajona uzņēmumu nosaukumi, kuri lūguši pārskatīt dažādu iestāžu un amatpersonu pieņemtos lēmumus. Apskatāmi dažādi AT nolēmumi gan civillietās, gan krimināllietās.
Virkni tiesu lēmumu lasīt ir diezgan saistoši. Viena otra tajos ietvertā atziņa ir pārdomas rosinoša. Te noteikti var atrast situācijas, kurām analogas piedzīvotas arī mūsu rajona tiesu praksē. Skaitļu pētniekiem pieejama izvērsta pagājušā gada AT darba statistika. Turklāt tā apkopota pēc dažādiem rādītājiem, klasificēta un izkārtota pārskatāmi. Mājaslapā rodama arī virkne likumu, kas attiecas uz tiesu darbu. Protams, ir arī stāstījums par vēsturi, tēlota šodienas AT struktūra. Adrese: .
Kasācija un apelācija
Senāta Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Pāvels Gruziņš vēlreiz uzsvēra, ka iedzīvotājiem vēlams apjaust Latvijas tiesu sistēmas pamatprincipus. Latvijas Republikas trīspakāpju tiesu sistēmā AT ir trešā, augstākā līmeņa tiesa, kas saskaņā ar likumu izskata lietas gan otrajā (apelācijas), gan trešajā (kasācijas) instancē.
AT Senātā skata lietas tikai kasācijas kārtībā. Tas nozīmē, ka Senātā var vērsties ar iebildumiem pret zemāko tiesu instanču veiktā darba procesuālo norisi. Kasācijas instances nepārbauda pierādījumus, to pietiekamību, bet gan izvērtē tiesas procesa norisi. Savukārt Krimināllietu un Civillietu tiesu palāta ir apelācijas institūcijas, kuras izskata apgabaltiesu pirmās instances līmeņa skatīto lietu apelācijas sūdzības. Tas nozīmē, ka lietu skata vēlreiz, izzinot visus pierādījumus, klaušinot lieciniekus.
Administratīvi AT nav saistīta ar rajona vai apgabaltiesām. Tas nozīmē, ka AT priekšsēdētājs un tiesneši nevar kontrolēt, dot norādījumus zemākstāvošu tiesu tiesnešiem par konkrētu lietu izskatīšanu vai organizatoriskiem jautājumiem.
Visus cilvēkus neapmierinās
Civillietu tiesu palātas priekšsēdētājs Gunārs Aigars pauda interesantu atziņu, ka tiesā cilvēki nemeklē taisnību, bet gan ierodas, lai uzzinātu spriedumu. Vieniem tas būs tīkams, bet otri paliks neapmierināti. Tiesas pienākums nav vākt un meklēt pierādījumus. Tā izmanto tikai to informāciju, ko iesniedz izmeklēšanas instances, apsūdzības uzturētāji. Tiesa pieņem lēmumu, arī soda bargumu nosaka, vadoties no tā materiālu apjoma, ko par noziedzīgā nodarījuma veicēju iesniedz prokuratūra. Tāpēc nereti uzreiz pēc nozieguma izdarīšanas policijas izmeklētāju paveiktais ir vissvarīgākais, lai noziedznieku spētu tiesāt atbilstīgi pastrādātajam.
Civillietās procesa norise ir vēl citādāka. Tas rit pēc sacīkstes principa, kur svarīgi, kādu dokumentu, pierādījumu bāzi spēj sev par labu iesniegt viena vai otra no iesaistītajām pusēm. Tiesnesis nedrīkst mudināt kādu no pusēm vākt vairāk pierādījumu, būt precīzākam. Tiesnesis lēmumu pieņem, balstoties tikai uz viņa rīcībā esošu informāciju.
Objektīva izmeklēšana
Citādi darbojas pirms gada valstī izveidotā administratīvā tiesa. Galvenais ir objektīvas izmeklēšanas princips. Šīs tiesas tiesnešu pienākums ir dot norādījumus abām pusēm, kādus dokumentus vēl nepieciešams iesniegt, lai lietu iztiesātu pēc likumā noteiktās taisnības. Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētājs Valerijans Jonikāns stāstīja, ka gada laikā administratīvajā rajona un apgabala tiesā saņemts ap 4000 iesniegumu. Liela daļa gan neatbilstot šīs tiesas kompetencei. Visvairāk pretenziju, apmēram 40 procentu, ir par Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu pieņemtiem lēmumiem. Iesniedzējus – privātās, arī juridiskās personas – neapmierina pašvaldību, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras lēmumi.
Tikšanās noslēgumā ar rajona avīžu starpniecību AT priekšsēdētājs A. Guļāns aicināja iedzīvotājus izprast tiesas darba principus, nebaidīties uzstāties par savām tiesībām.
