Vispirms paldies, ka «Bauskas Dzīvē» radusies vieta psihologu padomiem vīriešu un sieviešu attiecībās.
Vispirms paldies, ka “Bauskas Dzīvē” radusies vieta psihologu padomiem vīriešu un sieviešu attiecībās. Jaunas gan tās meitenes – Andra un Inga – ir, bet mācīts cilvēks jau prot lietas labāk skaidrot.
Izlasot stāstījumu par pusmūža sievieti, kurai ir draugs, man gribējās viņu apskaut un paslavēt. Par uzdrīkstēšanos un gudrību saglabāt attiecību skaistumu, neļaujot, lai ikdiena to sabojā. Man tās drusku pietrūka, un atkal esmu viena.
Arī es pēc gadiem satiku savu jaunības mīlestību. Jauki bija tikmēr, kamēr satikāmies. Taču man ir māja, zeme, uz randiņiem braukāt maz laika, īpaši vasarā. Tāpēc aicināju: “Metīsim kauliņus kopā, pārcelies pie manis!”
Tomēr kopdzīvē sapratu, ka nav tik vienkārši. Pēc šķiršanās ar vīru biju pieradusi dzīvot viena, rēķināties tikai ar sevi un nevarēju pierast, ka līdzās ir cits cilvēks. Katram ir arī savas kaites – man pusmūža sievietes karstumi, viņam tās nedienas, ko TV reklāmās sauc par atkarību no tualetes… Drīz vien pamanīju, ka ikdienā mans draugs ir diezgan nevīžīgs, arī slinks. Turklāt arī mīl iedzert, sāka tam prasīt naudu no manis.
Kļuvu viņam par tādu kā aukli, kura pasniedz ēdienu, saklāj gultu, mazgā veļu. Tas tika pieņemts pašsaprotami: “Tu taču gribēji, lai pārvācos pie tevis!” Sākās kašķi, nesaprašanās, un, jāpasmaida, viņš atrada sev citu aukli – netālo kaimiņieni, kura uzaicināja siena talkā. Par to neskumstu, jo esmu sapratusi, ka ir sapņi, kuri ir skaisti tāpēc, ka nav piepildīti.
MARIJA
