Ūdensputnu – pīļu, lauču, ūdensvistiņu un mērkaziņu – medības oficiāli sākās 16. augustā.
Ūdensputnu – pīļu, lauču, ūdensvistiņu un mērkaziņu – medības oficiāli sākās 16. augustā.
Medību noteikumos nr. 251 noteikts, ka sezona beigsies 30. novembrī. Veiksmīgi pīļu medību sezona ir sākusies Vecsaules pagasta mednieku kluba «Vecsaule» vīriem, kuri medī arī pie Ozolaines ezera. Kluba apmedījamā teritorija sasniedz 2200 hektāru. Kluba biedrs Edgars Markunaitis stāstīja, ka piedalījies jau apmēram piecās meža pīļu medībās un pavisam nomedījis 15 pīļu. Kluba vadītājs Harijs Krišjānis atzina, ka pāragri esot vērtēt pīļu sezonas rezultātu.
Mednieku klubam «Uzvara» ir 4000 hektāru liela apmedījamā teritorija Vecsaules un Skaistkalnes pagastā. Kluba prezidents Māris Gļauda darba dēļ nevarot izrauties uz medībām. Viņš sacīja, ka visumā kluba apmedījamā teritorijā esot maz pīļu. Gaidot sējas un baltpieres zosu atlidošanu no Ziemeļiem uz Latviju, kur tās pārziemo.
Mednieku kluba «Codes bebri» prezidents Jānis Barans skaidroja, ka vasaras lielā karstuma dēļ pīļu apdzīvotās mazās ūdenskrātuves daļēji izžuvušas. Guvums esot niecīgs – sezonas atklāšanas dienā pieci vīri kopā nomedījuši tikai astoņas pīles. Mednieki gaidot, kad kokiem nokritīs lapas un būs labāka redzamība. Tad notiks kolektīvās medības dižmedījumiem – aļņiem, briežu buļļiem, govīm un teļiem, stirnu kazām un kazlēniem. «Codes bebru» mednieki medī 3500 hektāru lielā teritorijā Codes un Dāviņu pagastā.
Ceraukstes pagasta mednieku kluba «Ceraukste» prezidents Jānis Akmentiņš sacīja, ka grūti vērtēt pīļu medību rezultātus, jo tās medījot individuāli. Kluba apmedījamā teritorija ir apmēram 700 hektāru. J. Akmentiņš teica, ka mežos esot daudz izcirtumu, pārsvarā palikuši tikai krūmi. Tas veicinot dižmedījumu dzīvnieku, izņemot stirnu, samazināšanos.
