Vecumnieku novadā sešas iespaidiem pārpilnas dienas aizvadīja Gruzijas Republikas Imeretijas reģiona Sačheres rajona pašvaldības delegācija.
Vizītes pārdomāti saplānotā programma bija veidota tā, lai izziņas process ieinteresētu viesus un veicinātu abu pašvaldību sadarbību un draudzību.
No 8. līdz 14. novembrim Vecumnieku novadu apmeklēja Sačheres rajona pašvaldības vadītājs Malhazs Bazadze kopā ar dzīvesbiedri Tamāru Žvaniu, pašvaldības vadītāja vietnieks Otars Omiadze un finanšu nodaļas vadītājs Levans Bitsadze. Kopā ar amatpersonām bija ieradušies arī vietējā tautas deju ansambļa «Saceretlo» deviņi dalībnieki – jaunieši vecumā no 17 līdz 22 gadiem.
Pārsteidz ziema
Aptuveni 3000 km tālo ceļu mērojušie ciemiņi, šķiet, nebija rēķinājušies, ka Latvijā viņus pārsteigs ziema. Gruzīni uz Rīgu atlidoja, āvušies rudens apavos un ģērbušies plānos praķīšos. Lai viesi nenosaltu, Vecumnieku novada domes darbinieki mājās pārlūkoja savus drēbju skapjus un sagādāja šalles, cepures, cimdus un kādu biezāku vējjaku.
Vizītes laikā sačherieši apskatīja Rīgu un izstaigāja vecpilsētu, apmeklēja Latvijas Nacionālo bibliotēku, Saeimas namu, Latvijas Pašvaldību savienību, kā arī pabija Siguldā un Mālpilī, apbrīnoja vareno Rundāles pili. Trīs dienas bija atvēlētas Vecumnieku novada iepazīšanai.
Pie vietējiem uzņēmējiem
Ciemiņi tikās ar Vecumnieku pagasta uzņēmējiem Lidiju un Egilu Reinbergiem un izzināja SIA «Pakāpiens» kokapstrādes ražotni, kā arī pārliecinājās par namamātes talantu rotu darināšanā un aizraušanos ar vēsturisku liecību krāšanu. Biškopja aroda noslēpumus gruzīniem atklāja Valles pagasta zemnieku saimniecības «Ībēni» īpašnieks Jānis Radziņš. Par motokrosa paradīzi dēvētajā Stelpes pagasta sporta un atpūtas parkā «Pīlādžu mototrase» ciemiņus pārsteidza saimnieka Ērika Pīlādža vēriens un optimisms. Bārbeles pagasta brīvdabas muzejā «Ausekļu dzirnavas» viesi iepazina daudzveidīgo tehnikas, latviešu seno darbarīku un sadzīves priekšmetu kolekciju, iemēģināja roku maizes cepšanā ūdensdzirnavu ēkas krāsnī un apbrīnoja saimnieka Mārtiņa Mediņa entuziasmu kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā un tradīciju kopšanā.
Viesiem tika izrādīts Bārbeles tautas nams, Vecumnieku mūzikas un mākslas skola, Misas un Skaistkalnes vidusskola, Skaistkalnes katoļu baznīca.
Kļūt vienotiem
Sačheres rajona pašvaldības delegācijas vizīte noslēdzās ar īpašu koncertu «Tā mūsu Latvija» Vecumnieku tautas namā 13. novembra vakarā.
Novada pašvaldības izpilddirektors Guntis Kalniņš sarīkojuma apmeklētājiem pastāstīja par aizsākto draudzību ar sačheriešiem, kas veicinās abu pašvaldību sadarbību. «Ciemiņiem bija iespēja mūsu vēsturi un kultūru iepazīt laikā, kad valstī svin Mārtiņus un atzīmē Lāčplēša dienu. Viņu dienaskārtība bija ļoti piesātināta, vizīte tika plānota tā, lai gruzīni pēc iespējas vairāk redzētu un uzzinātu,» viņš sacīja.
Sačheres pašvaldības vadītājs Malhazs Bazadze pateicās par uzaicinājumu apmeklēt Vecumnieku novadu un uzsvēra, ka aizsāktā draudzība un sadarbība ir svarīga gan abām pašvaldībām, gan Latvijai un Gruzijai. «Esam pārsteigti par jūsu viesmīlību un mīlestību, kas mūs sasildīja. Lai mūsu draudzība un sadarbība ir labs piemērs citām zemēm, kā tuvināties un kļūt vienotiem!» pauda viesis.
Ar aizturētu elpu
Vietējie tautas mākslas daudzinātāji – jauktais koris «Maldugunis» (diriģente Sindija Druva, kormeistare Agita Alde), vidējās paaudzes deju kolektīvs «Vēveri» (vadītāja Sarmīte Vēvere), senioru deju kopa «Ozols» (Agita Seglicka) – un Sačheres deju ansambļa «Saceretlo» dalībnieki cits citam un ieinteresētajai publikai – vairāk nekā divsimt skatītājiem – dziesmas un dejas valodā pauda savu stāstu, dāvāja prieku un ļāva justies lepniem par latviešu un gruzīnu tradicionālās kultūras bagāto mantojumu.
Ar ugunīgu temperamentu, azartu un krāšņiem tērpiem vēsti par savu zemi un tās ļaudīm nesa dejotāji no Gruzijas. Viņu priekšnesumi aizrāva skatītājus un izpelnījās skaļus aplausus. «Esmu mēma!» tik emocionāli viesu uzstāšanos komentēja Vecumnieku iedzīvotāja Aloida Baķe, kura atzina – arī pašmāju kolektīvu sniegums bijis iespaidīgs. Vēl citi pauda, ka koncerta laikā vairākkārt aizturējuši elpu, skatījušies ar vaļā muti un aplaudējuši tā, ka plaukstas sākušas sāpēt.
Dienu iepriekš, 12. novembrī, Skaistkalnē koncertā tautas namā dejā, mūzikā un dziesmā vienojās gruzīnu deju ansamblis «Saceretlo», pūtēju orķestris «Skaistkalne» (diriģents Jānis Kalniņš) un bērnu popgrupa «Domino» (vadītāja Ingrīda Zemļinska).
Abu zemju amatiermākslinieku kopīgi veidotie koncerti satuvināja divu tautu kultūras un emocionāli krāšņāku vērta valsts svētku nedēļu. Uzrunātie novada iedzīvotāji atzina, ka aizsāktā draudzība noteikti jāturpina, jo latvieši un gruzīni vienmēr bijuši vienoti, cits citu atbalstījuši valstiski nozīmīgos brīžos, turklāt abām tautām ir līdzīga izpratne par vērtībām.
Kāda varētu būt sadarbība nākotnē?
Latvijas Pašvaldību savienības padomniece lauku attīstības jautājumos Sniedze Sproģe:
«Šī gada maijā piecas Latvijas pašvaldības, tai skaitā Vecumnieku novada dome, un Vidzemes plānošanas reģions parakstīja nodomu protokolus par sadarbību ar vairākām Imeretijas reģiona pašvaldībām gan kultūras, gan citās jomās. Īpaši viņus interesē mūsu iestrādes uzņēmējdarbībā.»
Vecumnieku novada domes attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja Dace Šileika:
«Sačheres pašvaldībai ir saistoša mūsu pieredze atkritumu apsaimniekošanā, sociālajā jomā, uzņēmējdarbības attīstībā, piemēram, piensaimniecībā, kur esam viņiem soli priekšā. Redzu iespēju veicināt sadarbību profesionālās ievirzes izglītībā un noteikti kultūras jomā.»
Vecumnieku mūzikas un mākslas skolas direktore Iveta Lavrinoviča:
«Mēs ciemiņus no Gruzijas nevarējām pārsteigt ar deju soļiem un stāju, bet ar latviešu tautas instrumentu gan! Viesus ļoti piesaistīja kokle – gan stāsts par tradīcijām, gan priekšnesums. Emocionāli mirkļi tika piedzīvoti, kokles pavadījumā kopīgi izpildot gruzīnu tradicionālo «Suļiko». Kas zina, varbūt šī mūzikas instrumenta skaņas nākotnē uz Sačheri aizvedīs tieši mūsu skolas koklētāji?!»
Stelpes pagasta sporta un atpūtas parka «Pīlādžu mototrase» un vairāku veikalu īpašnieks Ēriks Pīlādzis:
«Vienmēr ir iespējas sadarboties, taču pie visa jāpiestrādā. Jāizzina Gruzijas ekonomika, intereses, un tad droši vien kādu projektiņu varētu «sabīdīt». Pieļauju, ka reālākais būtu tirdzniecības bizness.»
