Lasot «Bauskas Dzīvē» diskusijas par jaunatvērto interneta centru «Enigma» Bauskā, gribu atgādināt, ka arī vecāki ir atbildīgi par bērnu brīvo laiku. Ir jārēķinās, ka datoratkarība arvien straujāk izplatās Latvijā un visā pasaulē.
Lasot «Bauskas Dzīvē» diskusijas par jaunatvērto interneta centru «Enigma» Bauskā, gribu atgādināt, ka arī vecāki ir atbildīgi par bērnu brīvo laiku. Ir jārēķinās, ka datoratkarība arvien straujāk izplatās Latvijā un visā pasaulē.
Datorspēļu spēlēšana, «sērfošana» internetā un tērzēšana, ja vien tā nav saistīta ar mācību materiālu meklēšanu, pusaudzim nepalīdz kļūt gudrākam. Turklāt datorspēles un internets sniedz daudz vilinošu emociju, bet tās kādu dienu var kļūt par nopietnu draudu bērna psihiskai un/vai fiziskai veselībai.
Jau izsenis aktuālas ir tādas atkarības formas kā alkoholisms, narkomānija, smēķēšana. Alkoholismu un smēķēšanu var saukt par sociāli pieņemtu atkarību. Smēķēšana un alkohola lietošana sabiedriskās vietās vairs pat neizraisa asas diskusijas.
Datoratkarība ir salīdzinoši jauna problēma. To grūti diagnosticēt, īpaši bērniem, ja ilglaicīgai laika pavadīšanai pie datora vecāki nepievērš uzmanību. Sākotnēji tā var būt aizraušanās, lietojot datoru līdz paškontroles zudumam un nejūtot, cik stundu pagājis. Jaunietis kļūst atkarīgs no saņemtām izjūtām un emocijām, kas ietekmē garastāvokli. Atkarību nerada dators, bet gan spēles vai sazināšanās process, ko tas nodrošina.
Robeža starp atkarību un parastu spēlētprieku ir ļoti trausla, pats atkarīgais un tuvinieki to nenojauš. Datoratkarībai sākumā raksturīga arvien ilgāka laika pavadīšana pie datora, lielu naudas summu atvēlēšana datoratribūtikas iegādei. Tiek melots, slēpts, kur īsti pavadīts laiks. Atkarīgais zaudē laika izjūtu līdz pat pilnīgai izolācijai no apkārtējās – reālās – pasaules.
Dators tiek lietots kā līdzeklis pret sliktu noskaņojumu un apātiju pret mācībām, sabiedriskām aktivitātēm, depresiju. Spilgtākie datoratkarības fiziskie traucējumi – acs sausums, muguras muskuļu saspringums, miega traucējumi, migrēna.
Kāpēc pusaudži un pat mazi bērni meklē aizmiršanos pie datora? Tā ir bēgšana no vientulības, un dators kļūst par vienīgo draugu, uzticības personu. Vecāki bieži vien ir aizņemti, viņiem nav laika ģimenei, sarunām, nodarbēm.
Bērna psihosociālajā attīstībā svarīga nozīme ir audzināšanas gaisotnei mājās. Ģimene ir primārā vide, kurā bērns apgūst māku risināt problēmas un konfliktus, iemācās, kā veidot attiecības ar apkārtējiem, kā izmantot iespējas labai, veselīgai un interesantai laika pavadīšanai. Vecāku paraugs, mīlestība, paaudžu attiecības ietekmē bērnu. Ja vide ir labvēlīga, dators nekļūs par tās aizstājēju.
Datoratkarību var sekmēt saskarsmes iemaņu trūkums jeb grūtības veidot attiecības ar apkārtējiem cilvēkiem, saviem līdzaudžiem. Risinot dialogu internetā, bērns var izlikties, par ko vien vēlas, var piepildīt savas ilūzijas un vēlmes, jo ir maza varbūtība, ka atklāsies patiesība. Sākas dzīve ilūziju pasaulē.
Meklējot speciālistu palīdzību, vecāki bieži vaicā: «Vai tiešām mans bērns nekad nevarēs strādāt ar datoru? Vai tas ir tik liktenīgi?» Atšķirībā no alkoholisma un narkomānijas datoratkarības ārstēšanas mērķis nav uz visiem laikiem aizliegt tuvoties datoram, bet gan iemācīt kontrolēt sevi.
Interneta iespējas ir neatņemama dzīves sastāvdaļa. Dators sniedz lielas priekšrocības ne tikai informācijas ieguvē, apmaiņā un apstrādē, bet arī personības attīstībā. Taču jāielāgo – tas nav alternatīva attiecību veidošanai un emociju iepazīšanai.
