Agijas Sūnas galerijā Vecrīgā pagājušajā piektdienā ieradās baušķenieku delegācija – dzīvespriecīgas dāmas ar ziediem. Viņas bija izbrīvējušas laiku svētkiem. Patiesībā svētki bija gleznotājai Elgai Grīnvaldei, kura atklāja personālizstādi «Plāksteris».
Agijas Sūnas galerijā Vecrīgā pagājušajā piektdienā ieradās baušķenieku delegācija – dzīvespriecīgas dāmas ar ziediem. Viņas bija izbrīvējušas laiku svētkiem. Patiesībā svētki bija gleznotājai Elgai Grīnvaldei, kura atklāja personālizstādi “Plāksteris”.
Dāmas ar ziediem ir viņas audzēknes, kuras jau trešo gadu divreiz mēnesī satiekas Bauskā, lai mācītos gleznot. Sākumā bija tikai vaļasprieks, kas saistīja dažāda vecuma sievietes, bet tagad viņas vieno draudzīgas attiecības. Mācekles zina, ka nodarbību dienās Elga pamet citus darbiņus, Rīgā kāpj autobusā, lai kopā ar studistēm pavadītu skaistas, radošas stundas. Tā rīkojas arī sviteniece Īra Rozentāle un rundāliete Laura Ikerte, kuras Bauskā vada vēl divas zīmēšanas un gleznošanas entuziastu grupas.
Grūti noticēt, ka cilvēki, kuri pirms dažiem gadiem nebija pazīstami, tagad kļuvuši par draugiem un domubiedriem, jo māksla ir ļoti iedarbīgs socializācijas līdzeklis. Bet zīmēt un gleznot taču var arī pilnīgā vientulībā. Vismaz mākslas “dižgari” tā ir rīkojušies. Amatieri tādu lepnu norobežošanos neatzīst. Svarīgāka par iegūtajām prasmēm viņiem ir attīstoša vide, kurā būtiska vieta ir vērojumiem, sarunām, skolotāja klātbūtnei. Tādā vidē atraisās un uzplaukst talanti. Ar kādu siltumu gleznošanas studiju dalībnieki runā par Elgu, Īru un Lauru! Tāda pati labestība un maigums ir skolotāju intonācijā, stāstot par audzēkņu veiksmēm. Radošas sadarbības modeli nevar izveidot, balstoties uz gudrām teorijām, tāpat kā nevienu nevar piespiest darbdienas vidū traukties uz izstādes atklāšanu tikai tāpēc, lai savai skolotājai veltītu vissirsnīgāko smaidu un pasniegtu trauslu ziemas ziedu.
