Pirmdien, dodoties pāri Rātslaukumam, neviens vien baušķenieks uz mirkli apstājās, aizvadīto svētku emociju atmiņās kavēdamies.Vairāk nekā gadu milzu daudzumu informācijas vācot, gatavojot publikācijas, man pirmdienas rīts atnāca ar tukšuma izjūtu. Taču atšķirībā no citām reizēm šis tukšums bija pozitīvu emociju un gandarījuma krāsā. Kā nekad agrāk, par svētkiem šoreiz nācies dzirdēt gandrīz tikai labo.Es vēlos uzsvērt divas lietas: sarīkojuma norises vietas un koncertuzveduma režisora izvēli. Svētki parādīja – trāpīts desmitniekā. Kārlis Anitens spēja citādāk paskatīties uz sev mazpazīstamo pilsētu, vienlaikus uzvedumā atklājot Bauskas gaišās, skumjās, taču tik krāsainās vēstures lappuses. Pieredze, profesionalitāte, arī jaunība un ierasto lietu citādāks skatī- jums – šīs īpašības ļāva režisoram izveidot lielisku uzvedumu. Citreiz, svētku pasākumus Bauskā rīkojot, to vajadzētu atcerēties.Beidzot savu lielo tukšumu apliecināja Bauskas Rātslaukums. Bruģētā, labiekārtotā teritorija izrādās piemērota dažādu pasākumu rīkošanai. Seno ēku, laternu, jā, arī tranzīttransporta fons Rātslaukumā notiekošajam deva pavisam citādāku pievienoto vērtību nekā pilskalna estrādē ierastie koki un upju plūdums līdzās.Ļoti gribētu Rātslaukumā pavisam drīz būt atkal kādā svētku sarīkojumā. Maizes, Alus, Piena vai Medus svētki jau «aizsisti» citviet. Bauskā var rīkot, piemēram, Desu dienu, Zaptes vai Rapšu eļļā cepto pankūku rītu, «Saulē» austo seģeņu svētkus. Idejas nav grūti atrast, kādam tikai tās jārealizē.
