Daudzi rajona uzņēmēji izteikuši neapmierinātību ar pārāk lielu nodokļu slodzi juridiskām personām, kuru īpašumā atrodas nekustamie īpašumi.
Daudzi rajona uzņēmēji izteikuši neapmierinātību ar pārāk lielu nodokļu slodzi juridiskām personām, kuru īpašumā atrodas nekustamie īpašumi.
Nodokļu paaugstinājums saistīts ar pārmaiņām likumdošanā. Proti, ar šīgada 1. janvāri, aprēķinot nekustamā īpašuma nodokli par saimnieciskajā darbībā izmantojamām ēkām, tiek ņemta vērā nevis ēkas bilances vērtība, bet kadastrālā vērtība. Finanšu ministrijas paziņojumā presei norādīts, ka šāda pāreja uz ēku kadastrālās vērtības izmantošanu, aprēķinot nodokli, īstenota, lai nodrošinātu vienlīdzīgus principus nodokļa aprēķinā savstarpēji salīdzināmām ēku grupām.
Palielinājies nodokļu slogs
Pagājušajā nedēļā darba devēji izteikuši aicinājumu Finanšu ministrijai izskatīt iespējas samazināt nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likmi. Pēc jaunā nekustamā īpašuma nodokļa aprēķina aptuveni 8000 uzņēmumiem vismaz divas reizes palielinājies nodokļa slogs. Latvijā NĪN likme ir 1,5%, citās Eiropas Savienības dalībvalstīs – tikai 0,2%. Mūsu rajona uzņēmējiem nodoklis audzis ne tikai divas reizes, bet desmitkārt un divdesmitkārt. Liela nesapratne ir arī par Valsts zemes dienesta (VZD) īpašumu vērtēšanas kārtību. “Uzskatu, ka aprēķinātā kadastrālā vērtība ir nepamatoti augsta. Kā var būt, ka šķūnim, kas ir uz sabrukšanas robežas un celts pirms divdesmit gadiem, ir vienāda vērtība ar ēku, kas ir būvēta pirms diviem gadiem?” neizpratni pauž kāds Bauskas uzņēmējs, kurš saņēmis krietnu šoku, kad aprēķini liecinājuši – nekustamā īpašuma nodokļa maksājums pieaudzis 15 reižu.
Var pārliecināties
Valsts zemes dienesta ģenerāldirektors Mārtiņš Lazdovskis aicina uzņēmējus, kuri uzskata, ka aprēķinātais NĪN maksājums ir nepamatoti augsts, izmantot vairākas iespējas pārliecināties par tā korektumu. Ja ir šaubas par aprēķinātām kadastrālajām vērtībām, ēku īpašnieki var vērsties VZD reģionālajā nodaļā, lai pārliecinātos par ēku raksturojošo datu, kas ietekmē kadastrālo vērtību, kvalitāti un atbilstību faktiskajam būves stāvoklim. Tā kā daudzām ēkām šie dati iegūti 90. gados ēku masveida apsekošanas laikā, veicot no valsts finansētu nepilno būvju tehnisko inventarizāciju, atsevišķos gadījumos tie var būt kļūdaini. Savukārt, ja ir bažas, ka NĪN paziņojumā kā ar nodokli apliekami objekti iekļautas arī ēkas un būves, kas nav ar nodokli apliekamas, jāvēršas pašvaldībā, kas sagatavojusi nodokļa maksājuma paziņojumu.
M. Lazdovskis aicina uzņēmējus rūpēties par savu ēku datu aktualitāti kadastra informācijas sistēmā. Atsevišķos gadījumos nodokļa maksājuma paziņojumos pašvaldības iekļāvušas jau nojauktas būves, tā kā to īpašnieki, ēku nojaucot, nav ierosinājuši sastādīt aktu par būves dzēšanu, kas kalpo par pamatu kadastra datu aktualizācijai, stāsta ģenerāldirektors.
Viņš arī norāda, ka pašvaldībām ir tiesības piemērot NĪN atlaides gadījumos, kad nozīmīgiem ražošanas vai citiem objektiem NĪN pieaugums ir ļoti liels. Tieši pašvaldības vislabāk pārzina situāciju uz vietas, uzsver M. Lazdovskis.
Atlaides – veltas cerības
Bauskas vietvara pērn nodokļos iekasējusi par zemi – 68 239 latus un ēkām – 87 670 latu, šogad plānots attiecīgi – 70 274 un 129 984 lati. Bauskas pilsētas Domes izpilddirektors Jānis Mičulis paskaidroja, ka šīgada pašvaldības budžets sastādīts, pamatojoties uz kontrolskaitļiem un prognozēm par nodokļu iekasēšanu, kas saņemti no Finanšu ministrijas jau iepriekšējā gada beigās. “Uz tā pamata ir sastādīts arī mūsu budžets. Tāpēc šogad nekādu atlaižu nebūs,” atklāj izpilddirektors. Viņaprāt, palielinātie nodokļi beidzot piespiedīs īpašniekus sakārtot savu īpašumu dokumentāciju. Vairs nebūs izdevīgi tukšus turēt īpašumus, kas savā laikā lēti sapirkti. Taču J. Mičulis saprot arī uzņēmējus un uzskata, ka likumdevējam vajadzēja laikus brīdināt par pārmaiņām vai arī dot pārejas laiku.
Jau nākamgad paredzēta arī zemes kadastrālās vērtības aktualizēšana iedzīvotājiem. Tādējādi katrai fiziskai personai, kuras īpašumā ir kāds zemes pleķītis nekustamā īpašuma, nodokļa samaksai 2008. gadā vajadzēs atvēlēt krietni lielāku summu nekā līdz šim. Zemes kadastrālā vērtība Latvijā noteikta dažādos laikos, bet tagad Valsts zemes dienests to aktualizējis, tuvinot tirgus vērtībai, skaidro VZD sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Goba.
Taču viņa arī uzsver, ka zemes kadastrālās vērtības pieaugums daudzviet būs visai ievērojams, tādēļ Finanšu ministrija, kas ir atbildīga par NĪN politiku, meklē risinājumus, kā mainīt aplikšanu ar nodokli, lai NĪN pieaugums nebūtu neadekvāti liels.
***
uzziņai
– Kadastrālā jeb masveida vērtēšana ir nekustamo īpašumu grupas nekustamo īpašumu objektu periodiska novērtēšana pēc vienotiem principiem, izvērtējot oficiāli reģistrētus vērtību ietekmējošos rādītājus. Ēkas kadastrālo vērtību ietekmē ēkas tips, apjoms, novietojums valsts teritorijā, apgrūtinājumi un fiziskais stāvoklis.
– Atbilstīgi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” noteiktajam 2007. gada 1. janvārī stājušās spēkā pārmaiņas par nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanas kārtību un ar NĪN apliekamiem objektiem. Likumā norādīts, ka no 2007. gada nekustamā īpašuma nodoklis par ēkām jāmaksā pēc VZD noteiktās kadastrālās vērtības, nevis pēc vidējās bilances vērtības vai inventarizācijas vērtības kā iepriekš. Likumā arī minēts, ka turpmāk inženierbūves vairs netiks apliktas ar nekustamā īpašuma nodokli. Līdz šim nekustamā īpašuma nodoklis bija jāmaksā gan par ēkām, gan inženierbūvēm.
– Tāpat kā līdz šim ar NĪN tiek apliktas tikai saimnieciskajā darbībā izmantojamās ēkas.
