Bauskas uzņēmēju klubiņa kārtējā sanāksmē bija tikšanās ar Zemgales novada, ar Bauskas un rajona plānošanas un attīstības darba koordinatoriem un speciālistiem.
Bauskas uzņēmēju klubiņa kārtējā sanāksmē bija tikšanās ar Zemgales novada, ar Bauskas un rajona plānošanas un attīstības darba koordinatoriem un speciālistiem. Pilsētas Domes speciālists Laimonis Vaļēvičs aicināja biznesa cilvēkus iesaistīties, piemēram, tūrisma infrastruktūras pilnveidē pilsētā: «Mums ir alus darītava, bet pilsētā nav jaukas alus sētas, kur kulturāli malkot šo dziru. Mums nav pievilcīgas viesnīcas. Te būtu darba lauks uzņēmējiem.»
Nu zelta vārdi! Tikai… kāpēc vārdi nesaskan ar darbiem? Atceros tikšanos ar Domes priekšsēdētāju Jāni Teikmani uzņēmēju klubiņā 1997. gadā. Tieši par viesnīcu tad arī runājām. Teikmaņa kungs bija pilnīgi pārliecināts, ka pašvaldības uzņēmuma esošā viesnīca ir pietiekami laba. Citas un labākas Bauskai nav vajadzīgas, jo te tāpat neviens nenakšņošot, braukšot uz Rīgu… Gana labajā pilsētas viesnīcā biju pērn starptautiskā bērnu deju festivāla laikā. Pavadīju uz turieni Krimas deju grupas vadītājus. Darbiniece bija ļoti laipna un jauka, bet viesiem ierādītā istabiņa izskatījās tieši tāda kā pirms 25 gadiem sociālisma laikos – ar burbuļainu un pleķainu vorsalīna grīdas klājumu, nožēlojamām mēbelēm. Krimieši teica, ka par tādu naudu pie viņiem ir daudz labāki numuriņi.
Viesnīciņu Mūsas krastā vēlējusies ierīkot firma «V+V», bet Dome radījusi tādus «priekšnoteikumus», ka neviens normāls uzņēmējs tādos apstākļos ne uzsākt, ne attīstīt biznesu nevar. Tagad tur ir «autokapsēta»…
Janvāra beigās un februāra sākumā Bauskā viesojās kolēģis no Pensilvānijas štata Amerikas Savienotajās Valstīs. Rajona skaistāko kultūrvēsturisko objektu apskatei atvēlējām nedēļas nogali. Mežotnes pilī svētdien iekļuvām tikai pēc ilgas un garas lūgšanās. Neesot pils atvērta, jo sestdien bijusi balle un pēc tās grīdas jāvaskojot. Tad atklājās, ka grīdas tomēr nevaskos, un mēs un vēl citi ekskursanti tikām ielaisti. Biļetes bija jāpērk, bet gida pakalpojumi netika piedāvāti, taču pils zālēs nav nekādas informācijas. Pat pie fotogrāfijām un attēliem nav parakstu. Nezinātājam šāda apskate neko nedod. Nebija iespējams nopirkt ne bukletus, ne skatu kartītes, tās esot «beigušās». Skumji, ka vārdos vēlamies attīstīt tūrismu un piesaistīt vairāk ekskursantu, bet reālais darbs ir tāds, ka viņi tiek «atgrūsti». Lai kā centos ārzemju kolēģim likt priekšā visu interesanto informāciju, ko zināju par Mežotni, viņam secinājums izveidojās uzreiz – te nestrādā profesionāļi, tūristus un naudu te nevienam nevajag. Bauskā esošais Tūrisma informācijas centrs tieši nedēļas nogalē ir slēgts un nekādu viesus interesējošu informāciju iegūt nav iespējams. Vai tiešām tūrisma darba profesionāļi nav pamanījuši, ka ekskursijām un izklaidēm ļaudis visvairāk izvēlas sestdienas un svētdienas?
Tūrisma attīstība ir daudzu plānu un projektu «jājamzirdziņš», tāda kā modes lieta. Diemžēl plānos un vārdos. Bet tieši visvienkāršākās praktiskās lietas mūspusē tūrisma jomā joprojām nav sakārtotas.
