Jaunajā Bauskas rajona telefonu grāmatā «Zaļās lapas 2004» ievietotā kartē atkal skatāma norāde, kur Bauskā, precīzāk gan Ceraukstes pagasta teritorijā, novietots piemineklis V. I. Ļeņinam.
Jaunajā Bauskas rajona telefonu grāmatā “Zaļās lapas 2004” ievietotā kartē atkal skatāma norāde, kur Bauskā, precīzāk gan Ceraukstes pagasta teritorijā, novietots piemineklis V. I. Ļeņinam.
Grāmatu izdevusi informācijas grupa “Latvijas tālrunis”. Karti ievietojusi izdevniecība “Jāņa sēta” (JS).
Norādi tomēr saglabās
Interesanti, ka 2002. gada telefonu grāmatā kartē šīs norādes nav, taču turpmākajos divos gados tā ir parādījusies. Izdevniecības projektu vadītājs Mareks Kilups “Bauskas Dzīvei” skaidroja, ka 2001. gadā, veidojot pilsētas plānu, apskatīta teritorija un fiksēts, kur atrodas piemineklis. No tā laika tas ietverts Bauskas plānā. M. Kilups uzskata, ka tas ir ļoti interesants objekts un to izdevniecība no savām kartēm ārā neņems. Viņš informēja, ka tajos izdevumos, kuros JS ievietotās kartes ir tikai papildu materiāls, izdevējs var lūgt šo objektu no plāna izņemt. “Jāņa sēta” savās kartēs norādi par pieminekli saglabās, kamēr vien tas būs apskatāms.
“Bauskas Dzīve” jautāja, vai ir korekti pilsētas kartē norādīt no pilsētas izvāktā V. I. Ļeņina pieminekļa atrašanās vietu, bet neierakstīt Brīvības pieminekļa nosaukumu. M. Kilups: “Brīvības piemineklis atrodas pilsētas centrā, kartē tajā vietā ir daudz citas informācijas, tāpēc šādu uzrakstu ievietot ir grūti.” Taču par to tikšot domāts un turpmākajās JS kartēs drukāšot arī Brīvības pieminekļa nosaukumu.
“Zinu, ka dažas tūrisma firmas ved apmeklētājus pie Ļeņina pieminekļa, un ārzemniekus tas ļoti interesē,” apgalvoja M. Kilups. Konkrētas firmas, kuras par Ļeņina pieminekli saukto objektu Bauskā ietver savos maršrutos kā apskatei saistošu, M. Kilups atteicās nosaukt.
Nav saskaņots ar Domi
Individuālā uzņēmuma “Bauskas tūrists” vadītāja Veronika Puķe stāstīja, ka savas tūristu grupas pie Ļeņina pieminekļa nav vedusi, nav arī manīts, ka turp dotos virkne lielo autobusu. Objektu skatīt varbūt arī kāds braucot, bet tā esot individuāla interese. Arī Bauskas rajona Tūrisma informācijas centrā sacīja, ka neesot nācies uzklausīt ārzemju tūristu lūgumus pastāstīt, kā ērtāk nokļūt līdz V. I. Ļeņina piemineklim.
Pagājušā gada 19. decembrī “Bauskas Dzīve” jau rakstīja par savdabīgo apskates objektu, kurš atzīmēts pilsētas plānā. Gada nogalē baušķenieki uzrunāja pilsētas vadību, norādot, ka šāda padomju varas simbola popularizēšana pilsētas kartē nav korekta, īpaši attieksmē pret tiem, kas cietuši no padomju okupācijas režīma.
Toreiz Domes vadība solīja šo jautājumu skatīt, panākt, lai informācija par pieminekli nebūtu telefonu grāmatai pievienotajā pilsētas plānā. Domes izpilddirektors Jānis Mičulis skaidroja, ka kartes signāleksemplārs ar Domi nav saskaņots. Iesniegta vēlamā informācija par pilsētu, taču par kartēm nekas nav bijis runāts. J. Mičulis solīja savā telefonu grāmatas eksemplārā īpaši iekrāsot šo uzrakstu un panākt, lai nākamajā izdevumā tā nebūtu.
It kā nevienam nepieder
Joprojām nav arī skaidrs, kam piemineklis pieder. Pašlaik tas atrodas Ceraukstes pagasta padomes teritorijā. Taču pašvaldībā apgalvo, ka viņiem pieminekļa piederība nav zināma. “Tas nav mūsu piemineklis, mums tas nekādu labumu nedod, tikai kauns,” skaidroja pagasta padomē.
Pagājušā gadsimta 80. gadu beigās rajona izpildu komiteja organizēja pieminekļa izvākšanu no pilsētas centra. Toreizējais Izglītības nodaļas vadītājs Ģirts Bernauts atceras, ka ilgi meklēta piemērota vieta, līdz rasta iespēja pieminekli novietot dārziņu teritorijā. Rajona Padomes izpilddirektore Dagnija Ludrika nevar konkrēti nosaukt pieminekļa patieso īpašnieku. Savulaik tas izgatavots par valsts un komunistiskās partijas līdzekļiem. Objekta piederība meklēta Kultūras ministrijā, Valsts nekustamā īpašuma aģentūrā (VNĪA), taču atbilde nav saņemta.
Manta, kas savulaik nogādāta bijušās ciema padomes teritorijā, tagad it kā pieder pagasta padomei, taču, lai ar to juridiski varētu rīkoties, nepieciešams VNĪA apstiprinājums, ka tai nav saimnieka. Tomēr tāda dokumenta nav. Varētu objektu pārdot izsolē, atdāvināt kādam, taču var gadīties kā savulaik ar zviedru kuģi, par kura sagriešanu valsts sedza zaudējumus īpašniekam no nodokļu maksātāju kabatām.
