Sabiedrībā raisās spraigas diskusijas, kopš izskanējuši priekšlikumi mūspusē uzbūvēt hidroelektrostacijas.
Sabiedrībā raisās spraigas diskusijas, kopš izskanējuši priekšlikumi mūspusē uzbūvēt hidroelektrostacijas (HES). Taču vēl nav veikta detalizēta izpēte, kādu ietekmi konkrētais projekts varētu atstāt uz vidi un kādu labumu radīt. Tādēļ pagaidām, kamēr netiek nosaukti konkrēti lielumi un skaitļi, ir grūti analizēt visus «par» un «pret», lai ieņemtu noteiktu pozīciju. «Bauskas Dzīve» piedāvā iepazīties, kādas ir hidroenerģētikas nozares attīstības tendences un perspektīvas rajonā, kā arī valstī kopumā.
Neizsīkstoša enerģija, kas slēpjas ūdenī
Hidroenerģētika ir viens no vecākajiem un pasaulē izplatītākajiem elektroenerģijas ieguves veidiem. Ūdens enerģija arī ir viens no lētākajiem enerģijas veidiem, turklāt tā ir ekoloģiski gandrīz tīra.
Ūdensspēka izmantošana Latvijā plaši attīstījusies pēdējos divos gadsimtos – sākumā graudu malšanai, kokapstrādei, vilnas apstrādāšanai, papīra un kartona ražošanai, vēlāk arī elektroenerģijas ieguvei. Jau 1926. gadā Latvijā bija ierīkotas 26 HES ar kopējo jaudu viens megavats (MW), 1938. gadā reģistrēts gandrīz 700 ūdensdzirnavu, daļā no tām bija uzstādīti ģeneratori. 1960. gadā Latvijā elektroenerģiju ražoja 80 mazās HES un 300 ūdensdzirnavās. Attīstoties centralizētai elektropiegādei, mazo HES darbība kļuva nerentabla, tās tika pamestas vai pat apzināti likvidētas.
Pēc neatkarības atjaunošanas Latvijā vietu kopējā energobilancē sāka iekarot ar ūdens- spēku darbināmas hidroenerģētiskās iekārtas ūdensdzirnavās un mazajās hidroelektrostacijās. Izņēmums nav Bauskas rajons, kur jau atjaunotas un darbojas divas mazās HES – Rundāles pagastā un Iecavā. Vēl vismaz triju būve ir iecerēta.
«Slūžas paver» likumdošana
Mazo HES celtniecību rosinājuši Ministru kabineta (MK) 1995. gada 14. martā pieņemtie noteikumi «Par Latvijas Republikā ražotās elektroenerģijas iepirkuma cenām». Noteikumi paredz, ka PVAS «Latvenergo» jāiepērk par divkāršu elektroenerģijas realizācijas tarifu elektroenerģija no mazajām HES (kuru jauda nepārsniedz 2 MW) astoņus gadus pēc attiecīgās HES nodošanas ekspluatācijā. Enerģētikas likuma 40. pantā noteikts, ka šī kārtība attiecināma uz visām HES, kas tiks nodotas ekspluatācijā līdz 2005. gadam.
Kopš tā laika vairākkārt izdarīti ievērojami grozījumi noteikumos un Enerģētikas likumā, kas nosaka dubultā tarifa maksāšanas kārtību. Piemēram, 1995. gada augustā MK pieņēma noteikumus, ka dubultais tarifs maksājams arī par vēja elektrostacijās (VES) ražoto elektroenerģiju. Vēlāk dubultajam tarifam veikli «pieslēdzās» atsevišķi mazas jaudas koģeneratori jeb termoelektrostacijas. Tādējādi tika «sašķobīts» sākotnējais mērķis – atjaunot vecās dzirnavas un mazās spēkstacijas, sakopt to apkārtni.
Daudzkārt presē ir uzsvērts, ka joprojām valstī nav sakārtota alternatīvās enerģētikas dotēšana – tā tiek faktiski dotēta nevis no valsts budžeta, bet uz patērētāju – elektroenerģijas lietotāju – rēķina. Turklāt tiek norādīts, ka gadījumā, ja tuvākajos gados tiek paaugstināti elektroenerģijas tarifi, automātiski paaugstināsies dubultais tarifs, kas «Latvenergo» jāmaksā mazajām elektrostacijām.
Paredz sakoptu vidi un energoneatkarību
Mazā HES ir objekts ar lieliem kapitālieguldījumiem, visai ierobežotiem, bet kopumā stabiliem gada vidējiem ienākumiem, pagaru atmaksāšanās periodu, samērā nelieliem ekspluatācijas izdevumiem, bet ilgu ekspluatācijas periodu. Viens no svarīgākajiem mazo HES idejas aizstāvju argumentiem – ierīkojot HES, tiek garantēta vides sakoptība objekta apkaimē. Kā priekšrocība uzsvērta arī iespēja efektīvāk izmantot tās iespējas, ko sniedz ūdenskrātuve. Nozīmīgs ir fakts, ka neatkarīgu energoražotņu izveidošana stimulē energoneatkarības nodrošināšanu valstī.
«Zaļo» skatījumā HES nav pieļaujamas
Mazo HES noliedzēji mūspusē norāda uz iespējamām negatīvām sekām, ko var radīt uzpludinājumi līdzenumu upēs – Mūsā un Mēmelē. «Zaļie» uzsver, ka cietīs zivju populācija, īpaši vimbas, kam Mūsa un Mēmele ir nozīmīgākās upes nārstam. Tāpat tiek aizrādīts uz neprognozējamām sekām, ko var izraisīt uzpludinājumi – ģipšakmens nogulu izskalojumus Mēmeles augštecē, plūdu draudus un daudzas citas nepatikšanas.
Jau pirms krietna laika, uzzinot par HES būves ieceri uz Mēmeles, Jelgavas reģionālās vides pārvaldes Bauskas daļas ūdens ekosistēmu inspektors Valērijs Gabrāns sacīja: «Mēmeles aizdambēšana Bauskā ietekmēs upi visā tās garumā. Tēlaini to var iedomāties kā žņauga uzlikšanu artērijai, pārtraucot asinsriti. Upe ir viens vesels organisms, – lejtecē notiekošais tūlīt ietekmēs procesus augštecē.»
Reālus apveidus ieguvuši trīs projekti
Pašlaik rajonā tiek apsvērtas iespējas īstenot trīs HES projektus. Firma «Ekohidrobauss» iecerējusi modernas un pasaules attīstītāko valstu standartiem atbilstošas HES būvi uz Mēmeles Bauskā, bijušo Lejas dzirnavu vietā. Savukārt firma «Mūsu HES» jau iepazīstinājusi baušķeniekus ar ieceri būvēt HES pie bijušajām Augšējām dzirnavām. Turpretī firma «Jelgavas celtnieku apvienība» («JCA») grib Gailīšu pagastā uz Mūsas (nejaukt ar «Mūsu HES»!) izveidot HES, pārbūvējot nepabeigto Mūsas ūdenskrātuvi.
«Ekohidrobauss» un arī «JCA» vēlētos jau pēc pāris mēnešiem iepazīstināt iedzīvotājus ar projektu ieceri. «JCA», kam bija jāizpērk nepabeigtā ūdenskrātuve un būve, to jau ir izdarījusi. Abas firmas vēl joprojām kārto nepieciešamās formalitātes, lai varētu spert nākamo soli – sabiedrību iepazīstināt ar projekta skicēm.
Iecerēts pārbūvēt Mūsas ūdenskrātuvi
Līdz šim laikraksta slejās nekas nebija minēts par SIA «Jelgavas celtnieku apvienība» un tās ieceri būvēt Mūsas HES, tādēļ par to «Bauskas Dzīve» lūdza informēt firmas direktoru Viktoru Liepiņu. Firma ir dibināta bijušā Jelgavas teritoriālā vispārceltnieciskā tresta vietā. Pašlaik «JCA» ir licences un celtniecības darbu – montāžas, apdares, santehnisko un elektromontāžas – pieredze, kā arī plaša ražošanas bāze. Privatizējot Mūsas ūdenskrātuvi un nepabeigto būvi, firma būs nodrošinājusi sev papildus jaunus būvdarbu apjomus, veicot Mūsas ūdenskrātuves pārbūvi par HES, kā arī piedaloties tilta, kurš savienotu Gailīšu un Ceraukstes pagastus, un pievedceļu izbūvē, teritorijas labiekārtošanā un atpūtas zonas izveidošanā. Nepieciešamos finansu līdzekļus palīdzētu rast atsevišķas Jelgavas firmas, ir cerība uz banku kredītiem.
«Ūdens līmeņa pacelšana pie aizsprosta par četriem metriem Gailīšu un Ceraukstes pagasta apkaimē nodrošinās skatam pievilcīgu ūdenskrātuvi, kas būtu izmantojama ūdenssportam, tūrismam, atpūtai. Nozīmīgs ir arī maģistrāles «Via Baltica» tuvums. Būvdarbos un pēc tam HES un atpūtas zonas apkalpošanas darbos vietējo pagastu iedzīvotājiem atrastos darbavietas,» secina firmas vadītājs.
Līdz galīgajam lēmumam vēl jāgaida
Ko konkrēti iegūtu vai zaudētu baušķenieki, ja tiktu realizēti minētie HES projekti? Par to varēs spriest tad, kad projekti uz papīra būs ieguvuši reālākus apveidus.
«Pirms atbildīgā lēmuma pieņemšanas par konkrētas HES celtniecību nepieciešams izskatīt visus «par» un «pret». Vajag uzaicināt ekspertus, uzklausīt dažādus viedokļus, ja nepieciešams, veikt sabiedrības aptauju, lai nepieļautu sasteigtu, nepārdomātu lēmumu. Tā sekas izpaustos vēl nākamajās paaudzēs, kuras mūs vainotu par pakļaušanos šī brīža konjunktūrai un izdevīgumam,» uzsver inspektors V. Gabrāns.
Savukārt gan «Mūsu HES» vadītājs Filips Rajevskis, gan «Ekohidrobauss» pārstāvis Andrejs Grīnbergs uzsver, ka firmas, projektējot HES, uzņemas risku – gadījumā, ja konkrētais projekts negūs atbalstu pilnīgi visās atbildīgajās institūcijās vai arī ja projektu noraidīs sabiedrība un vietējā pašvaldība, iecere par HES netiks īstenota.
Fakti
1999. gadā Latvijā mazajās HES saražotais elektroenerģijas daudzums bija 13,5 miljoni kilovatstundu jeb 0,2 procenti no kopējā elektroenerģijas patēriņa apjoma valstī.
1999. gadā «Latvenergo» saražoja 66,1 procentu no nepieciešamā elektroenerģijas daudzuma, 32,6 procentus iepirka no kaimiņvalstīm, 1,3 – no mazajām elektrostacijām (tostarp mazajām HES).
Mazas jaudas HES ekonomisko lietderību nosaka kapitālieguldījumu atmaksāšanās laiks. Ārzemēs tas pašlaik ir apmēram 20 gadu.
