Pirmā Advente. Sācies gaidīšanas laiks. Vistumšākajā gadalaika periodā liekas – nekas vairs neglābs, nav vairs, kur paslēpties no apcerīguma par dažādām lietām, notikumiem un dzīves norisēm.
Pirmā Advente. Sācies gaidīšanas laiks. Vistumšākajā gadalaika periodā liekas – nekas vairs neglābs, nav vairs, kur paslēpties no apcerīguma par dažādām lietām, notikumiem un dzīves norisēm. Tad ceram uz brīnumu. To gaidām, lai nogurušajās, pēc saules noskumušajās, nomāktajās vai raižu pilnajās acīs iemirdzētos prieks.
Vērīgāka ieskatīšanās apkārtnē, līdzcilvēkos un notikumos četras nedēļas ievērojami īsinātu. Prieku, omulību un labu garastāvokli mums sagādā pazīstami un nepazīstami, veci un jauni ļaudis, kā arī dzīvnieki, vārdu spēles, labdabīgi pārpratumi un mūsu šajā ziņā, paldies Dievam, nesakārtotā valsts.
Rosinot ieskatīties vērīgāk un notikumos meklēt pozitīvo un komisko, pastāstīšu pāris atgadījumu. Kāda lauciniece istabā pa nakti atstājusi kaķi, jo lauku mājā, kā jau ik rudeni, bija sanākušas peles. Tomēr šoreiz runčuks saimniecei sagādājis ne īpaši patīkamu pārsteigumu. Sieviete nakts vidū pamodusies, jo pa gultu kāds lēkājis… Iededzot gaismu, atklājusi, ka Muris gultā spēlējas ar peli. Maz trūka, ka pelēns nāves briesmās glābiņu būtu radis pie Mura saimnieces zem segas. Atskanēja spiedziens…
Vienā no pilsētas mājām pie datora strādājusi sieviete. Turpat, istabā, spēlējies viņas vecākās māsas piecgadīgais dēlēns un snauduļojusi jaunākā māšele. Sieviete uzmanījusi mazo, tomēr vairāk koncentrējusies rakstu darbam. Pēkšņi ekrāns nodzisis. Izrādījies – puisēns ar šķērēm pārgriezis vadu. Tādēļ elektrība pazudusi ne tikai datoram, bet visā ēkā. Mazais rakaris gribējis paskatīties, vai vada iekšpusē neesot sakrājušies putekļi. Ģimene smej, ka no puikas dienās varot iznākt varens elektriķis. Šoreiz puisēnu paglābuši šķēru plastmasas rokturi.
Kādā agra rudens vakarā lauku māju saimnieki, tuvojoties ārdurvīm, izdzirdējuši nepacietīgus ņaudienus. Pie durvīm sēdējis Pičus, apmēram četrus gadus vecs runcis. Aiz pūkaiņa muguras kaut kas kūņojies. Kaķis piecēlies un droši gājis iekšā. Lepni saslietu asti, Pičum sekojis kāds kaķēns. Apskatot mazo ciemiņu istabas apgaismojumā, acīmredzama bijusi tā līdzība runcim. Pičus uz mājām bija atvedis savu dēlēnu…
Tikai Pičus, viņa draudzene un mazulis glabā noslēpumu par to, kā kaķēns izglābies no “jūrskolas” un nokļuvis drošībā – tēva mājās.
