Rudens vidū, kad gaisa temperatūra tuvojas nullei, ir īstais laiks doties copē. Pateicoties sociālā tīkla «facebook» lapai ircope.lv, vietējiem makšķerniekiem ir iespēja palepoties ar lomiem, kuri notverti mūsu trijās upēs.
Sociālā tīmekļa lapā saimnieko baušķenieks Kristaps Zajarsks. Viņš ne tikai publicē kolēģu veikumu, bet arī pats regulāri ar laivu dodas izbraucienos pa Mēmeli, Mūsu un Lielupi. Kristaps pastāstīja par pēdējās nedēļas lomiem un novērojumiem upēs.
Daudz aizšautu zivju
Kristaps pēdējā laikā makšķerē tikai ar vobleriem jeb plastmasas mānekļiem. Ar laivu baušķenieks regulāri dodas makšķerēt pa Mūsu. Kā runā makšķernieki, tur šogad labāk ķeras nekā Mēmelē.
Kristaps stāsta, ka nule kā sākusies rudens sezonas kulminācija. «Līdz ar pirmajām salnām lielās zivis kļūst aktīvas. Tās netup vienā vietā, bet iepeld arī seklajās vietās un bedrēs, kur meklē mazākās zivtiņas, lai barotos ziemai,» stāsta baušķenieks.
Mēmelē, Mūsā un Lielupē apstākļi piemēroti makšķerēšanai. «Upēs līmenis ir zems, kas varbūt nedaudz bremzē lielo zivju aktivitāti, bet kopumā par copi sūdzēties nevar. Zāles tikpat kā nopuvušas, lai gan to vēl ir daudz. Dažviet zāļu pļaušana nesusi rezultātus, citviet no tās nav bijis jēgas. Labi nopļauts ir no Mūsas tilta līdz jaunajam gājēju tiltam. Tur zāles izrautas ar visām saknēm, savukārt citviet tās ir tikai nogrieztas. Pazeminoties ūdens līmenim, zāles atkal ir virs ūdens,» situāciju upēs raksturo Kristaps.
K. Zajarsks savos oktobra izbraucienos novērojis arī kādu bēdīgu ainu: «Pamanīju daudz lielu beigtu zivju. Pirms dažām dienām redzēju četrus kilogramus smagu aizšautu ālantu. Teju katra ceturtā lielā līdaka, kuru noķeru, ir ar zemūdenes ieročiem sašauta. Aina bēdīga. Laikam zemūdens zivju mednieki ir nemākulīgi un bezatbildīgi,» novērojumos dalās Kristaps.
Ierasti makšķerē Mūsā
Skaistu lomu 9. oktobrī noķēra Kristapa tēvs Antons. Makšķerējot ar gumijas zivtiņu, baušķeniekam no Mūsas izdevās izvilkt septiņus kilogramus smagu līdaku.
Makšķernieks stāsta, ka metru garā līdaka pieķērusies īsi pēc tam, kad pārstājis līt. Pirms tam viņš noķēris arī 2,8 un 3 kilogramus smagas līdakas. «Līdaciņu dabūju bedrē, tāpat kā iepriekšējās divas. Šogad par copi sūdzēties nevaru – iet no rokas. Septiņnieci izcēlu laivā ar ceturto reizi, kad biju pievilcis to pie laivas. Tas bija ap diviem dienā. Parasti lietū copes maz, bet šoreiz bija laba diena,» veiksmes dienu atminas Antons.
Ierasti viņš makšķerē Mūsā, meklē bedres. Metru garo līdaku noķēris augšpus Uzvaras.
Dalīsies ar ieteikumiem
Kristapam un Antonam daudzi makšķernieki sūdzoties par «švaku copi». «Nezinu, kāpēc, bet dažiem neķeras. Vai dziļums nepareizs vai māneklis neīstais, grūti teikt. Man un tēvam šogad veicas labi,» stāsta Kristaps.
Nereti makšķernieki copē vietā, kur ūdenī jau peld četras laivas un pāris zivju tīkotāji makšķerē no krasta. «Tāda aina bieži novērojama pie Rundāles novada Ziedoņiem. Arī tad citi tukšā, bet mums trāpās pa kādam labam lomam. Neesam skopi, ar savām zināšanām dalīsimies. Top mājaslapa ircope.lv, kur publicēsim rakstus par aktivitātēm mūsu upēs, kur un kā labāk ķert zivis. Jāņem vērā daudzi apstākļi, lai copes diena būtu izdevusies. Mēmelē un Mūsā galvenais ir ievērot vēja virzienu. Tā ir smalka nianse, kura jārespektē, lai tiktu pie lieliem lomiem. Tāpat mēs izbraucienos ar laivu sekojam mazo zivju migrācijai. Lielās zivis būs tikai tur, kur peldēs mazās,» veiksmes formulu atklāj Kristaps.
