Jelgavā Bauskas iela izlokās līkumu līkumiem. Tā sākas teju pilsētas centrā, bet otrs gals aizstiepjas līdz pat Mežciemam – pilsētas zaļajai zonai un mazdārziņu rajonam.
Jelgavā Bauskas iela izlokās līkumu līkumiem. Tā sākas teju pilsētas centrā, bet otrs gals aizstiepjas līdz pat Mežciemam – pilsētas zaļajai zonai un mazdārziņu rajonam.
Zivtiņas pašiem un kaķiem
Pirmo reizi ejot pa Bauskas ielu, pārsteidz daudzie velosipēdisti. Aprunājoties ar sastaptajiem braucējiem, radās apjauta, kāpēc viņu te ir tik daudz. Iela visā tās garumā nav ar auto izbraucama, jo tā šķērso ne tikai dzelzceļa sliedes, bet arī mazo Platones upīti. Tās tilts ir gana nolietojies, tāpēc mašīnu satiksme pa to aizliegta. Atliek vien iet kājām vai braukt ar velosipēdu. Turklāt uz riteņa bagāžnieka var labi savietot visādus labumus, kurus jelgavnieki rudenī transportē no dārziņiem uz centra dzīvokļiem.
Bauskas ielā ir pāris vairumtirdzniecības bāzu, autoserviss, kur labo ne tikai rietumu spēkratus, bet arī padomju žigulīšus.
Platones upes krastā redzami daudzi makšķernieki. Dzidra Bogdanova nepilnās divās stundās no upes izvilinājusi vairāk nekā 20 raudu. Tās atdošot kaimiņiem, jo pašai zivis nemaz tā nesmeķējot. Arī Harijs Linde copējot prieka pēc, lomu atdodot kaķiem. Platones upīte pēdējos gados kļuvusi nedaudz tīrāka, zivīm bagātāka. Pavasaros upē sanāk brekši, karūsas, dažreiz vīri jau pirms saules lēkta te ierodas, lai ieņemtu labāko copes vietu.
Mājā nr. 1 dzīvo baušķeniece
Aizejot līdz pašam Bauskas ielas galam, ieraugām dažas privātmājas. Pirmajā mīt Lilija Šapiro. Mazo namiņu viņa nopirkusi pirms diviem gadiem. Agrāk Lilija dzīvojusi Rīgā, taču vecumdienās izvēlējusies apmesties Jelgavā. Bauskas ielas sākumposmu viņa atzīst par ļoti labu vietu. Pārejot pāri sliedēm, var nokļūt stacijā, un tas jau tikpat kā pilsētas centrā. Līdzās atrodas dzelzceļnieku uzņēmums, tas tiek apsargāts. Teritorija apgaismota, tāpēc dzīvot nav bailīgi. Vasarā, kad salapo koki, te varot justies kā laukos.
Sarunā ar Liliju atklājās kāda interesanta sakritība. Viņa dzimusi Bauskā, vecaistēvs un vecāmamma, Miķelis un Emma Kvitāni, savulaik dzīvojuši un strādājuši “Raiņa” saimniecībā. Tagad viņa tos dažreiz apciemo kādā Grenctāles kapsētā. “Dzīve interesanti virzās pa loku,” secina Lilija. “Piedzimu Bauskā, ilgus gadus dzīvoju un strādāju Rīgā. Nu esmu nonākusi Bauskas ielā Jelgavā.”
Blakus krievi un vācieši
Miera un Bauskas ielas krustojumā ir plašs kapulauks. Miera kapos vienā pusē atdusas luterāņi, līdzās plaša padomju karavīru kapsēta. Turpat arī vācieši, vēl tālāk – pareizticīgo apbedījumi. Jelgavniecei Annai Rozentālei arī te atdusas piederīgie. Viņi šeit pārapbedīti pēc kara, jo dzimtas kapsēta līdzās stacijai likvidēta.
Miera kapos valda miers, kārtība, teritorija sakopta. Līdzās atdusas dažādu varu un ticību piekritēji. Cienīgs piemineklis ir Pirmajā pasaules karā kritušiem vācu kareivjiem. Daudz akmens plākšņu, uz kurām simtiem padomju karavīru vārdu. Pagājušajā gadā te pārapbedīja vairāk nekā simt vācu karavīru, viņu atdusas vietas iezīmē balti krusti.
Saulaines ielu vakaros aizslēdz
Mazdārziņu rajonā, kas atrodas Bauskas ielas malā, ir arī Saulaines iela. Tajā vairākas vasarnīcas, dārza būdiņas, dažs nams nopietnāk būvēts – ar apkuri. Mazās ielas vienā galā ir vārti, ko parasti vakaros aizslēdzot. Vietējiem ir atslēga, savējie zina, kā tikt iekšā, bet svešiem slēgtie vārti ir šķērslis negodīgiem nodomiem. Te sastaptā pensionāre Anna stāsta, ka sirotāju dārziņos netrūkstot. Tāpēc arī viņa turot suni, kas izaudzēto uzpasē. Ziemā gan dzīvniekam istabā esot grūti, taču vasarā dārza mājiņā viņam ļoti patīkot. Anna atzina, ka dārziņš un darbošanās tajā ir tāda mīļa un nostalģiska nodarbe. “Agrāk tik grūti bija tikt pie dārziņa, mēs to dabūjām. Padomju grūtajos laikos paši būvējām vasarnīciņu. Kā lai tagad to visu pamet?” jautā pensionāre.
Viņa sarēķinājusi, ka ik gadu zemē “tiekot ierakti” ap simt latu – sēklām, kādai mēslu kaudzei, arī autobusa biļetēm, lai uz dārziņu atbrauktu. “Par to naudu es rudenī tirgū sapirktu dārzeņus visai ziemai. Taču savā dārzā izaudzētais ir gardāks un veselīgāks. Kad mazdēls biežāk ieēd pirktos ābolus, kartupeļus vai burkānus, viņam visādas pumpas un alerģija sametas. Par savā dārziņā izaudzēto esmu droša, viss bez ķīmijas,” tā Anna.
