Saule vēl nav uzlēkusi, kad ar fotogrāfu Laimoni Šulcu Skaistkalnē kājām šķērsojam Latvijas un Lietuvas robežu.
Saule vēl nav uzlēkusi, kad ar fotogrāfu Laimoni Šulcu Skaistkalnē kājām šķērsojam Latvijas un Lietuvas robežu. Šī procedūra, ieskaitot pasu uzrādīšanu abu valstu robežsargiem, ilgst ne vairāk kā piecas minūtes.
Satiksmes autobusi nekursē
Komandējumā uz Lietuvas pilsētu Biržiem nolēmām braukt nevis ar auto, bet gan ar sabiedrisko transportu. No Bauskas autoostas nav neviena reisa uz tuvāko kaimiņvalsts pilsētu. Zvanīju uz Rīgas autoostas uzziņu dienestu un pārliecinājos, ka situācija ir līdzīga. Ar maršruta Rīga–Panevēža reisu, protams, varēja braukt uz Pasvali un gaidīt kādu vietējās satiksmes autobusu, lai nokļūtu Biržos. Diemžēl paietu gandrīz puse dienas, iekams mēs sasniegtu ceļojuma galapunktu. Tāpēc izvēlējāmies vienkāršāko variantu. Nolēmām robežu šķērsot kājām, lai iekāptu satiksmes autobusā Germanišķu ciemā, kas atrodas iepretim Skaistkalnei. Par kustības grafiku īstas skaidrības gan nebija.
Lietuvas pusē valda dziļš klusums, pat suņi nerej. Piepeši izdzirdam deju mūziku un pie kādas gaužām necilas mājeles pamanām mirgojam elektrisko spuldzīšu virteni. Nu gluži kā diskotēkā! Ir 16. februāris – Lietuvas neatkarības diena. Varbūt lietuvieši valsts svētkus jau sāk svinēt pulksten astoņos no rīta?
Germanišķos viss kā pamiris…
Autobusu pieturā nav ne cilvēku, ne reisu saraksta. Minūtes 15 varonīgi drebināmies vējā un naivi ceram “nobalsot” kādu mašīnu. Beidzot veselais saprāts gūst virsroku un dodamies “diskotēkas” virzienā. Tas, izrādās, ir ciema veikals. Bodītes apmeklējums līdzinās ceļojumam pagātnē. Mazmazītiņā telpā aiz letes rosās divi pārdevēji. Var nopirkt maizi, desu, Latvijas cepumus “Selga”, degvīnu, āmurus un naglas. Deju mūzika pa skaļruni tiek translēta augu diennakti drošības nolūkā, apgalvo veikala īpašnieks. Viņš dzīvo Biržos, bet Germanišķos uztur bodīti un alus bāru.
Autobusi no Germanišķiem uz Biržiem kursējot tikai darbdienās, kad bērniem jāiet uz skolu. Veikalnieks Donats domā, ka mums nav cerību sagaidīt arī garāmbraucošu auto. “Šeit viss ir kā pamiris. Ciemā atrodas tikai skola, divi veikali un tautas nams, ko ziemā grūti apsildīt. Daudziem vienīgais ienākumu avots ir piena pārdošana. Litrs maksā smiekla naudu – 35 centus (apmēram septiņus santīmus). Vēl pirms trim gadiem cena bija 70 centu par litru. Agrāk manā veikalā apgrozījums bija nesalīdzināmi lielāks, bet tagad esmu parādos līdz ausīm. Maziem uzņēmumiem Lietuvā nav nekādas nākotnes. Vairāki mani draugi ir iegādājušies darba atļaujas un aizbraukuši uz Ameriku. Arī es apsveru šādu iespēju,” dzīvi pierobežas ciemā raksturo bodītes īpašnieks.
Draudzīgajiem latviešiem – atlaides
Uz Biržiem braucam ar Donata automašīnu. Veikalnieks teic, ka lietuvieši ar nepacietību gaidot ierobežojumu atcelšanu uz divu valstu robežām. Kopš ir ieviesta obligātā transportlīdzekļu apdrošināšana, kas Lietuvas pilsoņiem, šķērsojot robežu, ir vairāk nekā 100 litu (ap 20 latu), bez īpašas vajadzības neviens uz Latviju vairs nebraucot. Ja nu vienīgi pāri Mēmeles tiltam aizejot pie Skaistkalnes slavenās ekstrasenses. Donats brīnās, ka mēs par viņu neesam dzirdējuši. Gaišreģe esot armēniete, pirms dažiem gadiem pārcēlusies uz Skaistkalni un uzbūvējusi māju. Germanišķu un Radvilišķu ciema iedzīvotāji itin bieži izmantojot ekstrasenses pakalpojumus.
Jaunais paziņa mūs aizvizina līdz Biržu vienīgās viesnīcas “Tyla” ieejai. Tulkojumā šis vārds nozīmē klusumu. Viesnīca atrodas ārpus pilsētas, pie ūdenskrātuves egļu meža ielokā. Cenas ir augstas, jo tuvākajā apkaimē nav neviena konkurenta, arī lauku tūrisma mītnes Biržu reģionā velti meklēt. Administrators pēc neilgām pārdomām paziņo: “Tā kā jūs esat no draudzīgās Latvijas, katram tiek piešķirta cenu atlaide 20 litu apmērā.”
Viesnīcas numuros pie sienām ir akvareļi un pasteļi, bet ēdamzālē – vesela kolekcija. Mākslas darbu autors ir mūsu tautietis Egils Skuja. Pērn viņa gleznu izstāde bija arī Bauskas novadpētniecības un mākslas muzejā. Egils apmēram 30 gadus dzīvo Biržos, ir ļoti noslēgts cilvēks. Viņa meita tiek uzskatīta par vienu no perspektīvākajām Lietuvas vieglatlētēm. Viņa ir iekļauta valsts olimpiskajā izlasē, stāsta viesnīcas administrators.
Pieticīgas atpūtas iespējas
Valsts svētku dienā Biržu ielas ir tukšas. Pilsētas galvenajā – Vitauta Dižā – ielā daudzu ēku fasādes ir noplukušas, bet trotuāri tikpat nelīdzeni kā Bauskā. Preču piedāvājums veikalos šķiet diezgan pieticīgs. Visas pazīmes liecina, ka Biržos “neapgrozās” liela nauda. Lietuvas ziemeļu reģionā vēl ir jūtama nomales sindroma klātbūtne. Toties iedzīvotāji ir ļoti atvērti un sirsnīgi. Interesanti, ka svētku dienā un pat vēlā vakarā ielās neredzējām neviena iereibuša cilvēka. Bauskā gan tā nebūtu.
Biržu reģionu šķērso karsta kriteņu zona, kam ir noteikts reģionālā dabas parka statuss, bet pilsētas lepnums ir gleznainais Širvena ezers. Tā ir valstī pirmā mākslīgā ūdenskrātuve, kas izveidota jau 16. gadsimta beigās. Tūrisma attīstība, tāpat kā Bauskas rajonā, vēl notiek gausi. Tā kā Birži atrodas vismaz 20 kilometru no maģistrāles “Via Baltica”, ceļotāji pilsētā iegriežas reti. Nozīmīgākais arhitektūras objekts ir 1985. gadā rekonstruētā grāfu Radzivilu pils, kurā iekārtots lielisks novada kultūrvēstures muzejs. To patiešām ir vērts apmeklēt. Izklaides iespējas Biržos ir minimālas. Var iegriezties kafejnīcā “Apaščio” vai restorānā, bet alus bāri atgādina pagājušā gadsimta 90. gadu “ieskrietuves”.
Biržos katru gadu februāra beigās notiek Lietuvas teātru festivāls, kad pilsētā ierodas pazīstamas trupas no Kauņas, Viļņas, Klaipēdas. Kopā ar norvēģiem tiek realizēti arī senās mūzikas projekti, Biržu pilī rīkojot koncertciklus.
***
Uzziņai
– Biržu pilsētā ir ap 15 tūkstoš iedzīvotāju, bet rajonā – vairāk nekā 35 tūkstoši.
– Galvaspilsēta Viļņa atrodas 220 km attālumā. Līdz Rīgai ir 100 km.
– Uzņēmumi: alus darītava, kokapstrādes ražotnes, kā arī kravu pārvadājumu pakalpojumi.
– Divu dienu apmeklējumam (ieskaitot viesnīcu) Biržos nepieciešams vismaz 180 litu.
– Vasarā naktsmītnes piedāvā Biržu ģimnāzija, profesionālā vidusskola un Mūzikas skola.
