No miera misijas Irākā 22. janvārī mājās atgriezies iecavnieks Jānis Kravals. Dienests multinacionālajā militārās policijas rotā ildzis pusgadu.
No miera misijas Irākā 22. janvārī mājās atgriezies iecavnieks Jānis Kravals. Dienests multinacionālajā militārās policijas rotā ildzis pusgadu.
Jāņa dienesta vieta atradusies netālu no cilvēces šūpuļa – Babilonijas, Alhillas pil sētā.
Pirmā īstā kaujas pieredze
Sarunas laikā Jānis atzina, ka neviena no līdzšinējām pieredzēm, veicot miera misijas ārpus Latvijas, nav salīdzināma ar to, kas iegūta Irākā.
“Kopš Latvijas neatkarības atgūšanas Irāka ir vienīgā vieta, kur latviešu karavīram iespējams nokļūt kaujas apstākļos. Vajadzības gadījumā tas var noderēt, aizstāvot savu valsti,” sacīja J. Kravals. Viņš devies turp arī šī iemesla dēļ. Iecavnieks vēlējies pats visam “iziet cauri pa īstam” un pārbaudīt, vai to var izturēt.
Kāds bija sākums? “Daļēji jutos izbrīnīts, jo mēs nezinājām, kurp braucam. Uzskats – es visu varu izdarīt, ar visu tikt galā – pāriet pirmajās pāris nedēļās,” secināja Jānis.
Sadzīves apstākļi nometnē bijuši pietiekami apmierinoši. Prieku sagādājis tas, ka Latvijas karavīru sagatavotība “uz kopējā fona” ir laba, labāka, piemēram, nekā poļu karavīriem. Kas cilvēciskajā ziņā Irākā vērtēts visaugstāk? Jānis atbildēja, ka vislielākā bagātība un neatņemama vērtība bijusi profesionalitāte – cik labi pārzini savu darbu.
“Es ticu, ka ir liktenis un cilvēka nolemtība. Dažkārt visu var izšķirt nejaušs galvas pagrieziens,” tā Jānis.
Jābūt morāli gatavam misijai
“Irāka nav tā vieta, kur naudu pelnīt. Iegūtā vērtība mērāma citās vienībās. Guvumu nevar ne iztērēt, ne pazaudēt. Tā ir pieredze, jo katrs brauciens ārpus nometnes bija kā laimes spēle,” sacīja J. Kravals.
Sākumā bijis jāpiemērojas klimatiskajiem apstākļiem. Pārsteidzis arī tas, ka apkārtnē nav neviena koka. Vietējiem iedzīvotājiem raksturīgākais – fanātiska ticība islāmam, sieviešu beztiesīgums un zināmā mērā arī nevēlēšanās strādāt, kaut ko uzlabot.
Jāņa pienākumos ietilpusi eskortēšana. Militārā policija ir īpaša dienesta forma. Savā ziņā prestiža, bet ar sevišķi augstām prasībām. Tiem, kas nākotnē vēlētos pārbaudīt spēkus miera misijā, jābūt morāli nobriedušiem, gataviem šādam solim. Nestabilu psihi tur redzētais var arī neatgriezeniski iedragāt.
Nekad nesaki – nekad
Iecavnieks sāpīgi pārdzīvojis atšķirtību no saviem vistuvākajiem – sešgadīgā dēla Elisa un sievas Lauras. Atļautā viena elektroniskā pasta vēstulīte un piecminūšu satelītsaruna nedēļā bijis daudz par maz.
Ar ceturtdaļmetru lielu plastmasas eglīti karavīri sagaidījuši Jaungadu. Taču Ziemassvētku burvīgā noskaņa Jānim nav gājusi secen, jo dzīvesbiedres Lauras īpaši sarūpētais mājupatgriešanās vakars bijis lēciens atpakaļ laikā. “Ar Ziemassvētku eglīti, svecītēm, kāpostiem un pīrāgiem,” Jānis neslēpa saviļņojumu.
Vai pēc atvaļinājuma viņš domā vēl kaut kur doties? J. Kravals atzīst, ka tādas ieceres neesot, tomēr… ir teiciens: nekad nesaki – nekad.
***
Uzziņai
– Pēc dienesta Latvijas armijā Jāņa Kravala darba pieredze saistīta ar dienestu Nacionālo bruņoto spēku dažādās struktūrvienībās;
– kopējā profesionālā militārā darba pieredze – desmit gadu;
– divas reizes Jānis bijis miera misijā Kosovā.
