Bezkontakta kartes, tiešsaistes konsultācijas un pašreizējās banku mobilo aplikāciju versijas ir tikai sākums pārmaiņām banku sektorā. Eksperti skaidro, ka ir sācies trešais tehnoloģisko pārmaiņu vilnis, un prognozē, ka jau tuvāko trīs gadu laikā mobilais tālrunis kļūs par digitālo naudas maku. Tāpat nākotnē izzudīs skaidrā nauda un banku pakalpojumi notiks automātiski, piemēram, kredīta piešķiršana, kas līdz šim nebija iespējama bez fiziska cilvēku darba.
Maksāšana – automātiska
«Nākotnē finanšu darījumu norise kļūs «neredzama» – tirdzniecības vietās nevajadzēs norēķināties pie kases, jo, izejot no tām, maksa par pirkumu tiks ieturēta automātiski. Vēsturiski pirmais straujākais tehnoloģiju izrāviens banku nozarē notika uzreiz pēc lielo skaitļotāju parādīšanās, kas radīja iespēju ar bankas kartēm izņemt skaidru naudu bankomātos. Savukārt otrais tehnoloģisko pārmaiņu vilnis nāca līdz ar personāldatoru izplatību, kā rezultātā tika izveidota internetbanka. Savukārt pašlaik personiskās finanšu kontroles rīks ir banku mobilās lietotnes, ar kuru palīdzību ne tikai pārbaudām, cik daudz naudas atlicis kontā, bet arī pārskaitām naudu un izmantojam virkni citu ikdienā nepieciešamu funkciju, stāsta «Swedbank» valdes loceklis, «Swedbank» grupas pakalpojumu digitalizācijas stratēģijas direktors Ģirts Bērziņš.
Savukārt Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis akcentē, ka Latvijas banku infrastruktūrā – informācijas tehnoloģiju (IT) sistēmas, maksājumu sistēmas, internetā bāzētie risinājumi – cilvēku zināšanas ir Eiropas līmenī. Nozare ir gatava ieviest jaunas tehnoloģijas, tiklīdz tās būs rūpīgi notestētas un sevi pierādījušas.
Ātri un droši
Pārmaiņu procesus veicina arī Eiropas mēroga struktūras, virzot iniciatīvas jaunu tehnoloģisko risinājumu ieviešanai visam banku sektoram. Banku nozares iniciēts vienots ātro maksājumu standarts Eiropā būs spēkā no 2018. gada, bet «Latvijas Bankā» tas ir pieejams jau no 2017. gada. Tas nozīmēs, ka maksājumi starp dažādām bankām, tāpat kā tas tagad ir vienas bankas ietvaros, notiks acumirklī. Jaunas tehnoloģijas var nodrošināt gan tūlītēju maksājumu izpildi, gan ievērot visas drošības prasības.
Ļoti svarīga ir Maksājumu pakalpojumu 2. direktīva, kas stāsies spēkā 2018. gadā – tās uzdevums ir atvērt tirgu jeb nodrošināt piekļuvi klientu datiem ne tikai bankām, bet arī citiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem. Latvijas regulējums vēl tiek izstrādāts, bet ir skaidrs, ka prasību izpildīšanai vajadzēs atrast radošus tehnoloģiskos risinājumus.
Tāpat nozīmīga iniciatīva ir modernu klientu autentifikācijas līdzekļu ieviešana, daļēji aizstājot kodu kartes, ko stimulē Eiropas Banku iestādes vadlīnijas, un kuru ieviešanas termiņš Latvijā ir 2017. gada 1. aprīlis. Savukārt bezkontakta karšu pieņemšanas tīkla attīstību virza starptautisko karšu sistēmu «VISA» un «Mastercard» prasības, lai no 2020. gada visi maksājumu karšu pieņemšanas termināli nodrošinātu bezkontakta norēķinus.
Daudzi banku pakalpojumi, kas ieviesti salīdzinoši nesen, jau kļuvuši par ikdienu, piemēram, iespēja ar internetbankas autorizācijas palīdzību saņemt valsts pakalpojumus, e-rēķini ar regulāro apmaksu, attālinātās konsultācijas, mobilās lietotnes, mobilie maksājumi un tamlīdzīgi pakalpojumi. Savukārt, kamēr iedzīvotāji iepazīstas ar bezkontakta kartēm (īsā laikā Latvijā izsniegts teju 17 tūkstoš šādu maksājumu karšu), bankas strādā bezkontakta tīkla attīstīšanā, nomainot POS termināļus – pašreiz jau 10 procentu termināļu pieejama bezkontakta funkcija. Tāpat tiek pilnveidota funkcionalitāte mobilajām aplikācijām un meklēti risinājumi mākslīgā intelekta integrēšanai banku pakalpojumos.
Jauno risinājumu pieņemšana
«Gandrīz visi klienti izmanto internetbanku, teju puse izmanto mobilo aplikāciju, bet filiāles tiek apmeklētas tikai izņēmuma situācijās – pēdējo trīs gadu laikā to apmeklējuma skaits ir sarucis par 75 procentiem. Dati tikai apstiprina faktu, ka cilvēki ir pieņēmuši tehnoloģijas,» pauž «SEB bankas» digitālās attīstības vadītājs Iļja Nogičevs.
Banku nozares speciālisti uzsver, ka bankām ir attīstīta infrastruktūra, pieredze un interese par tehnoloģijām, bet izaugsmes ātrumu kavē dažādas pretrunas, piemēram, pieaugošās drošības prasības, kam nepieciešamas ievērojamas laika un finanšu investīcijas. Protams, bankas tehnoloģiskos eksperimentus veic atbildīgi – risinājumi tiek ieviesti tikai tad, kad ir pārliecība par to kvalitāti un ilgtspēju.
«Vienmēr jāatceras, ka tehnoloģiju ieviešanas tempā jāatrod balanss starp dažādu paaudžu vajadzībām, iespējām un drošību. Parasti 15 – 20 procenti klientu ir ļoti atvērti tehnoloģijām, tie uzreiz akceptē jaunākos risinājumus, pastāsta par jaunumiem savai ģimenei un draugiem. Taču pārējie jaunus risinājumus pieņem nedaudz lēnāk – bankai ar tiem ir jāiepazīstina, jāparāda funkcionalitāte un iespējas. Jauno tehnoloģiju ieviešana nozīmē arī plašu izglītojošo darbu – jo personīgo datu glabāšana prasa tikpat rūpīgu atbildību, kāds mums ir pret savu naudas maku,» stāsta bankas «Citadele» valdes loceklis Kaspars Cikmačs.
Alternatīvā finanšu joma
Pašlaik pasaulē ļoti strauju attīstību piedzīvo alternatīvā finanšu joma jeb finanšu tehnoloģiju nozare («FinTech»), kas dažu pēdējo gadu laikā ievērojamu kāpumu uzrādījusi arī Latvijā. Būtībā tagad praktiski jebkuram klasisko banku pakalpojumam ir pieejama alternatīva tā sauktajā nebanku sektorā – gan priekšapmaksas norēķinu kartes, gan dažādu maksājumu veikšana, gan aizdevuma saņemšana un citi pakalpojumi. «FinTech» nozares pozitīvos pienesumus tautsaimniecībai saredz arī valdības un uzņēmējdarbības pārstāvji, atzinīgi vērtējot «FinTech» uzņēmumu sasniegumus gan vietējā tirgū, gan arī ārvalstīs.
Tomēr banku eksperti uzskata, ka jaunajiem «FinTech» uzņēmumiem ir cita specifika un tie nevarēs aizstāt banku pamatfunkcijas. «Nākotnē ļoti iespējams, ka «FinTech» uzņēmumi kļūs par banku partneriem, izstrādājot un kopā ieviešot tehnoloģiskos jauninājumus,» pauž M. Bičevskis.
