Par latviešu leģiona kaujām nemāca skolās un jaunatne nezina valsts vēsturi.
Par latviešu leģiona kaujām nemāca skolās un jaunatne nezina valsts vēsturi. Lai Latvijas vēsturi un nesenas pagātnes notikumus zinātu jaunieši, par to atbildība jāuzņemas valdībai ar Izglītības un zinātnes ministriju. Šodien tā jau ir liela daļa noklusētas vēstures.
15 gadu pagājuši, kopš atbrīvojāmies no mūsu vēsturiskā ienaidnieka ķepām. Domāju, ka 15 gadu Izglītības un zinātnes ministrija ar saviem rutinētajiem, padomju garā domājošiem ierēdņiem un pedagogiem veikli apelē ar sagrozītām puspatiesībām un zinātniskām teorijām, iesaistot ne sevišķi zinošo un ne pārāk pārliecināto vēstures skolotāju pulku. Viņi īsti neaptver savu misiju, it sevišķi nacionālpatriotisko audzināšanu Latvijas vēstures stundās.
Okupācijas gados ir izaugušas divas trīs paaudzes, kas jau no bērnības tika audzinātas komunistiskās propagandas un lielkrievu šovinisma garā. Tika noliegts viss pirmās Latvijas brīvvalsts laikā sasniegtais un patiesā Latvijas vēsture. Objektīvi par visu to var spriest tikai tā paaudze, kas to pati ir pārdzīvojusi. Toreiz, t. i., ap 1956. gadu un vēlāk, Latvijā atgriezās daudzi tūkstoši dzīvi palikušie 1941. un 1949. gadā izsūtītie, proti, Gulagā un cietumos sodītie nacionālie karavīri, nacionālie partizāni un pretošanās kustības dalībnieki.
Šie ļaudis savā dzimtenē Latvijā kļuva par “otrās šķiras” cilvēkiem, jo viņus uzskatīja par politiski neuzticamiem. Manuprāt, šodien par pagātni politiski represētie zina labāk un precīzāk nekā vēsturnieki.
Vai gaidīsim vēl 15 gadu, lai izaudzinātu jaunu vēsturnieku un skolotāju paaudzi, kuri būs patiesi Latvijas patrioti? Šo darbu nedrīkst nokavēt, jo mūsu vēstures patiesības ir svētas un dārgas. Mūsu jaunā paaudze gaida, lai šo patiesību varētu saņemt, lai to nelietīgi neiznīcinātu svešvaru pakalpiņi.
Pašlaik apdraudēta ir gan valsts, gan valoda, jo ilgus gadus melu un dezinformācijas plūsma ir panākusi latviešu tautas fizisko un garīgo spēku degradāciju. PSRS okupācija ar visām tās sekām iedragājusi mūsu tautas nacionālo apziņu un kristīgo morāli.
Šodien ir tāda izjūta, ka nekas nav bīstamāks mūsu valsts ienaidniekiem kā latviskais patriotisms.
Es un mani laika un cīņu biedri atceramies, kādi bija tā sauktie ulmaņlaiki. Es toreiz mācījos ģenerāļa Jāņa Baloža vārdā nosauktajā Trikātas pamatskolā. Tur no 4. klases tika mācīta Latvijas vēsture pēc A. Grīna un J. Zālīša grāmatām. Guvām nacionālpatriotisko apziņu visam mūžam.
Ja mēs nepanāksim uzlabojumus jaunatnes patriotiskā audzināšanā un patiesas Latvijas vēstures mācīšanā, tad varam sagaidīt, ka aizgājušie komunisma un lielkrievu šovinisma gadi nāks atpakaļ.
Mūsu jaunatnei ir jāiepazīst objektīvā vēsturiskā patiesība. Šodienas jaunatnei ir jāzina, ka “svešais cirvis” ir cirtis un vēl cērt mūsu tautas saknes. Mūsu bērniem un bērnu bērniem tas viss ir jāzina un jāmācās atšķirt melus no patiesības.
Ceraukstes pagasta Griķu pamatskola ir vienīgā Bauskas rajonā, kurā darbojas Daugavas Vanagu organizācijas jauno vanadzēnu kopa, kuru vada Daugavas vanadze – Ceraukstes pagasta kultūras dzīves vadītāja Inita Gilberte. Jaunie vanadzēni tiek audzināti latviski patriotiskā garā. Šo darbu atbalsta arī Griķu skolas direktore Guna Gausiņa. Šajā izglītības iestādē ir mācījusies pasaules globālās Daugavas Vanagu organizācijas vanadžu priekšniece Silvija Bērziņa, kas dzīvoja Austrālijā.
Lai mums, latviešiem, pietiek drosmes un spēka un netrūkst latviskā patriotisma!
