Kāds lasītājs uzdod jautājumu, kā attālinātās mācīšanās laikā nezaudēt spēju koncentrēties uz uzdevumu izpildi tikpat kvalitatīvi kā mācoties klātienē? Atbildi sniedz Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes dekāne, profesore un vadošā pētniece Linda Daniela.
Šajā tehnoloģiju bagātinātā mācīšanās procesā noteikti ir mainījusies cilvēka spēja fokusēt uzmanību. «Nereti tiek pieņemts, ka tehnoloģijas ir interesantas, tāpēc skolēni izmantos šo interesi, lai apgūtu jaunas zināšanas un spētu radīt idejas. Saistošs mācību process noteikti var būt virzītājspēks, tomēr šī interese var ietekmēt arī spēju fokusēt uzmanību. Ja skolēns darbojas ar kādu uzdevumu un fokusē visu uzmanību, lai to atrisinātu, un tas arī tiek izdarīts, tad ir gandarījumus par paveikto. Tā pamazām attīstās motivācija mācīties un sasniegt vairāk. Tomēr, ja uzdevums ir sarežģīts un prasa lielu kognitīvo slodzi, skolēns var gan intensīvāk strādāt, lai tiktu pie atbildes, gan nolemt, ka tas ir pārāk sarežģīti, un sākt meklēt jaunus interesantus impulsus, kas piesaistīs uzmanību,» skaidro L. Daniela. Viņa uzskata, ka attālinātās mācīšanās laikā svarīgi domāt ne tikai par vecumam un noteiktiem sasniedzamiem mērķiem atbilstošiem uzdevumiem, bet arī par to, kā «dizainēt» uzdevumus, kurus skolēns veic ar tehnoloģiju starpniecību.
«Lai tas varētu notikt, pedagogu uzdevums ir nodrošināt, ka mācīšanās laikā skolēniem nav jāsaskaras ar liela apjomu nesvarīgas informācijas, daudz sīku detaļu, haotisku informācijas izkārtojumu, jo tas var novērst uzmanību no svarīgā, radīt lieku slodzi, un tādā gadījumā jaunu zināšanu apguve varētu būt apgrūtināta. Nozīmīga ir skolotāju digitāli pedagoģiskā kompetence,» uzsver pētniece. Bieži tiek runāts par to, ka tehnoloģijas rada daudz jaunu iespēju. L. Daniela secina, ka zināšanas par tehnoloģijām ir svarīgas gan pedagogiem, gan skolēniem.
«Ir arī daudz apgalvojumu, ka tehnoloģijas pašas par sevi nav radījušas jaunus negaidītus pavērsienus izglītībā. Tātad skolotāji ir tie, kas plāno un organizē šādu mācīšanos. Lai to darītu, ir nepieciešamas gan noteiktas zināšanas par tehnoloģiju bagātināta mācību procesa pedagoģiskajām likumsakarībām, gan arī prasmes izmantot tehnoloģijas un digitālos mācību līdzekļus. Tas pats attiecas uz skolēniem un viņu zināšanām un prasmēm izmantot tehnoloģijas un digitālos mācību līdzekļus. Ja šādu zināšanu nav, tad tehnoloģiju iespējas netiek pilnvērtīgi izmantotas, jo veidojas negatīva attieksme pret tām,» skaidro pētniece. Svarīgi saredzēt uztvertā noderīgumu un lietošanas vieglumu. Lai skolēni procesā būtu ieguvēji, pedagogiem jādomā par to, kā virzīt audzēkni, kad viņš mācās attālināti, kā organizēt informācijas plūsmu, lai neradītu nevajadzīgu kognitīvo slodzi. «Jānodrošina, ka skolēni atceras informāciju, saprot tās jēgu, spēj to izmantot, analizēt notiekošos procesus, novērtēt un radīt ko jaunu. Kopumā šis ir loģisks mācīšanās process, kur skolotāji pamazām soli pa solītim sekmē domāšanas attīstību,» iedrošina L. Daniela.
