Bauskas vecpilsētas skumjais liktenis pagājušā gada nogalē tika aktīvi apspriests gan publikācijās, gan dažādās sanāksmēs.
Bauskas vecpilsētas skumjais liktenis pagājušā gada nogalē tika aktīvi apspriests gan publikācijās, gan dažādās sanāksmēs. Tas gan pagaidām nepārliecina par patiesi sarežģītas situācijas apzināšanos, tomēr vieš cerības. Krietni vājāka izrādījusies sabiedrības interese par atrastiem risinājumiem.
Zudusi senā apbūve
Mēģinot īsi novērtēt zaudējumus, ko pilsētas vēsturiskajam centram nodarījusi daudzu gadu desmitu nevērība, skumjā aina diemžēl kļūst par vāju pamatu optimismam. Maģistrāles “Via Baltica” paplašināšana ir noslēgusi pilsētas plānojuma sagraušanu, sadalot vecpilsētu divās daļās gan pilsētbūvnieciski, gan tagad arī pavisam sadzīviski. Aptuveni viena trešdaļa vecpilsētas kvartālu zaudējusi oriģinālo apbūvi 50 – 100% apjomā, otra trešdaļa – 10 – 50% apjomā. Apmēram trešdaļā kvartālu atrodamas būves, kas neatbilst vecpilsētas plānojuma un apbūves raksturam, nemaz jau nerunājot par to, ka lielākā daļa oriģinālās apbūves ir sliktā, bieži vien ļoti sliktā tehniskā stāvoklī. Kur nu vēl nekontrolējamā logu maiņa, pelēkais un kaitīgais azbesta šīferis uz jumtiem un daudzas citas salīdzinoši vieglāk novēršamas nelaimes. Bauska ir kļuvusi par neregulāri apbūvētu vietu ar apšaubāmas kvalitātes arhitektūru.
Svarīgs lēmums
Degradācijas apturēšanu, manuprāt, pagaidām var prognozēt tikai ļoti piesardzīgi, lai gan pagājušā gada beigās pilsētas Dome pieņēma vairākus patiesi vēsturiskus lēmumus, kas varētu nopietni ietekmēt vecās Bauskas likteni. Pirmo reizi kopš 1983. gada, kad pilsētas vēsturiskais centrs tika iekļauts pilsētbūvniecības pieminekļu sarakstā, pirmo reizi kopš 1986. gada, kad tika izstrādāti Bauskas vecpilsētas reģenerācijas priekšlikumi, ir sagaidīta pašvaldības uzmanība. Domes lēmums “Par Bauskas vēsturisko centru” sākas ar vārdiem, kas pirmo reizi šādā līmenī apzīmē patieso situāciju: “”Lai novērstu Bauskas vecpilsētas turpmāko degradāciju un bojāeju”, ir nolemts izstrādāt vēsturiskā centra detālplānojumu un atgriezties pie vecpilsētas reģenerācijas projekta, to pārstrādājot atbilstoši pašreizējai situācijai.
Gan detālplānojumam, gan reģenerācijas projektam vajadzētu kļūt par nopietniem programmatiskiem dokumentiem, kuru mērķtiecīga realizācija nozīmētu pilsētas plānojuma un struktūras atjaunošanu. Tāpat šis lēmums paredz atbalstu īpašniekiem un uzņēmējiem, kas rūpējas par savā īpašumā esošu vecpilsētas namu saglabāšanu un kvalitatīvu restaurāciju, programmas izstrādi Domes īpašumu restaurācijai, kā arī darbu papildfinansējuma piesaistīšanai.
Sāk ierobežot patvaļu
Otrs svarīgs dokuments, ko apstiprinājusi Bauskas Dome, ir pilsētas apbūves saistošie noteikumi, kuru 7. nodaļa veltīta kultūras pieminekļu aizsardzībai. Remonta, restaurācijas, rekonstrukcijas un būvniecības noteikumi Bauskas vēsturiskā centra teritorijā nosaka vienotu politiku šajā jomā visā vecpilsētā. Jācer, ka tie novērsīs amatpersonu dažkārt subjektīvu attieksmi pret atsevišķiem projektiem un arī visai plaši plaukstošo patvaļu, veicot dažādus remontdarbus. Noteikumi, atbilstoši pastāvošai likumdošanai, protams, paredz projektu un darbu saskaņošanas kārtību ar Bauskas rajona arhitektu un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju.
Svarīgākā daļa, kas var interesēt namu īpašniekus, saistīta ar dažādiem ierobežojumiem. Proti, remonta, restaurācijas un rekonstrukcijas darbos Bauskas vecpilsētā atļauts izmantot tikai materiālus, kas ir analogi vai tuvi (pēc struktūras, sastāva un izskata) oriģinālajiem, nekaitē ēku tehniskajam stāvoklim un nedegradē to kultūrvēsturisko vērtību. Tas nozīmē, ka logu rāmji un ārdurvju vērtnes izgatavojami tikai no koka, koka ēku fasādes apšujamas tikai ar koka dēļiem, bet mūra ēku apmetums remontējams tikai ar atbilstošu kaļķu javu un krāsu. Pieļaujamie jumta seguma materiāli ir māla kārniņi vai gluds cinkotais vai krāsotais skārds ēkām, kurām tas bijis oriģinālais seguma materiāls vai kuru jumta konstrukcija nav piemērota kārniņu segumam.
Nojaukšana nav risinājums
Noteikumos paredzēta pagaidu jumta seguma materiālu uzklāšana ēkas glābšanas nolūkā uz laiku līdz pieciem gadiem. Nepiemērotu jumta seguma materiālu maiņa plānota līdz 2010. gadam. Jaunu logu rāmju konstrukcija un spraišļojums, kā arī ārdurvju dizains projektējams analogi oriģināliem paraugiem. Ja tādu nav, tad atbilstoši vēsturiskiem analogiem. Aizliegts iznīcināt jebkādas oriģinālas arhitektūras detaļas un apdares elementus – pildrežģu konstrukcijas, virsgaismas logus, logu rāmjus, durvju vērtnes, kāpnes, balkonus, rokturus u. c.
Atbilstoši likumam “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” aizliegts nojaukt kultūras pieminekļus. noteikumos īpaši paredzēta norma, kas aizliedz nojaukt ēkas, lai to vietā ierīkotu tukšus laukumus. Šis punkts saistīts ar tāpat jau pārlieku lielajiem apbūves zaudējumiem. Tukšie laukumi grauj pilsētas plānojumu, apbūves raksturu un ritmu. Ēku tehniskā stāvokļa jautājumus nedrīkst risināt pēc principa – nav mājas, nav problēmas. Nojaukšana šajā gadījumā nenozīmē sakārtošanu.
Rosina projektēt ēkas
Vietās, kur zudusi oriģinālā apbūve, pieļaujama un vairumā gadījumu nepieciešama jaunu ēku celtniecība. Jaunbūves projektējamas oriģinālās apbūves atrašanās vietā un apjomā, ja to nav iespējams noskaidrot, atbilstoši pilsētas plānojumam un apkārtējās apbūves raksturam. Projekti saskaņojami likumā noteiktajā kārtībā. Īpaši aktuāls šis jautājums varētu būt Kalna ielas nepāra numuru pusē, kas pilnīgi zaudējusi apbūvi. Tās atjaunošana varētu būt arī interesants uzdevums arhitektiem, kas, iespējams, kādreiz pavērtu Bauskā ceļu kvalitatīvai modernajai arhitektūrai.
Pilnu noteikumu tekstu namu īpašnieki var atrast Bauskas pilsētas apbūves saistošo noteikumu 7. nodaļā. Taču jāpiebilst, ka vecpilsētas atdzimšanai vajadzīgi ne tikai stingri noteikumi, bet arī namu un dzīvokļu īpašnieku izpratne par to, ka pilsēta ir publiska telpa, ka ikviena pārmaiņa, kas redzama uz ielas, šo telpu var gan daiļot, gan kropļot, un tas ne vienmēr saskanēs ar katra indivīda gaumi vai vēlmēm, tādēļ drošāk un pareizāk ir konsultēties ar speciālistiem.
Jāsaglabā savdabība
Vecpilsētas problēmas, protams, ir kompleksas – ne vien tādas, kas saistītas ar pilsētbūvniecību, arhitektūru vai kultūras mantojuma aizsardzību, bet arī sociālas un ekonomiskas, un tās nespēj atrisināt viena pati Dome. Ekonomiski aktīvai vecpilsētas namīpašnieku un uzņēmēju daļai būtu jāaptver, ka senatnīgai videi un katram autentiskam namam ir arī liela ekonomiska vērtība.
Nevienu tūristu Bauskā nepiesaistīs plastmasas logi vai cita masveida produkcija, kas visā pasaulē ir vienāda. Vecpilsēta pagaidām vēl ir vienīgā pilsētas daļa, kas glabā Bauskas savdabību, vēsturisko pieredzi, apbūves, amatniecības un dzīvesveida tradīcijas.
