Ko eirozonas valstīs deva cenu norādīšana gan nacionālajā valūtā, gan eiro pirms pārejas uz eiro un īslaicīga paralēla divu valūtu izmantošana?
Ko eirozonas valstīs deva cenu norādīšana gan nacionālajā valūtā, gan eiro pirms pārejas uz eiro un īslaicīga paralēla divu valūtu izmantošana? Vai Latvijā būs līdzīga pieeja?
– Norādot cenas gan nacionālajā valūtā, gan eiro pirms eiro ieviešanas, valstu mērķis bija nodrošināties pret nepamatotu cenu paaugstinājumu, pārejot uz jauno valūtu. Pircēji tika iepazīstināti ar preču cenām eiro, lai mazinātos kārdinājums tās pēkšņi celt. Latvijas Banka valdībai ieteikusi šo cenu norādes praksi laikus pielietot arī Latvijā, lai nepamatotu cenu “noapaļošanu”, kas iespējama uz eiro ieviešanas rēķina, samazinātu līdz minimumam.
Pēc eiro ieviešanas gandrīz visās līdzšinējās eirozonas valstīs visai īsu laiku apgrozībā vienlaikus bija gan eiro, gan nacionālā valūta. Ilgākais, ko tam atvēlēja, bija divi mēneši. Arī Latvijā rīkosimies līdzīgi, vēl vienojoties, cik ilgi tas valstī būtu ērti un nepieciešami. Pircējs varēs maksāt abās valūtās, taču atlikums vienmēr tiks izdots eiro. Tas ir parocīgi pircējam, jo palīdz pakāpeniski pierast pie jaunās valūtas, bet sagādā neērtības pārdevējam, kuram jāstrādā ar divām valūtām.
Kopš eiro ieviešanas daudzas eirozonas valstu centrālās bankas bez laika ierobežojuma turpina mainīt nacionālo valūtu pret eiro vai arī noteikušas tam ilgu laika periodu. Latvijas Banka plāno rīkoties līdzīgi, nosakot, ka pēc pārejas uz eiro apgrozībā esošos latus neierobežotu laiku būs iespējams apmainīt pret eiro.
