Latvijas Republikas Zemkopības ministrijas rīkojums nr. 216 «Par lauksaimniecības valsts pārvaldes sistēmas pilnveidošanu pagastos» datēts ar 1998. gada 21. oktobri.
Latvijas Republikas Zemkopības ministrijas rīkojums nr. 216 «Par lauksaimniecības valsts pārvaldes sistēmas pilnveidošanu pagastos» datēts ar 1998. gada 21. oktobri. Dokumentu parakstījis zemkopības ministrs A. Rāviņš un ministrijas Budžeta un finansu departamenta direktore B. Bāne. Ir vērts citēt rīkojuma ievadu un 1. punktu: «Lai paaugstinātu valsts budžeta līdzekļu izmantošanas efektivitāti un optimizētu informācijas nodrošināšanu Zemkopības ministrijas valstisko funkciju realizācijā rajona un pagastu līmenī,
1. Rajonu lauksaimniecības departamentu direktoriem, saskaņojot ar rajonu padomēm un pagastu pašvaldībām, kā arī ievērojot lauksaimnieciskās situācijas īpatnības reģionos un izveidoto pārvaldes modeli lauksaimniecības jautājumu risināšanā pagasta līmenī, līdz šī gada 31. oktobrim izvērtēt situāciju un nepieciešamības gadījumā veikt esošās sistēmas reorganizāciju.»
Ierēdņiem raksturīgo vārdu spēli «optimizētu informācijas nodrošināšanu», «esošās sistēmas reorganizāciju» tikai zinātāji var atšifrēt. Proti, – pagastu lauksaimniecības organizatoru štata vienības turpmāk var likvidēt. Arī Bauskas rajona Lauksaimniecības departaments brīdinās viņus, ka tikai līdz 1. decembrim organizatoriem garantēts darbs… Ar šo ministrijas rīkojumu lauku rajonos tiek izjaukta jau nostabilizējusies struktūra, kas darbojās par labu zemniekiem. Turklāt tik būtisks jautājums jāizšķir gaužām īsā laikā – desmit dienās.
Bauskas rajonā strādā 16 organizatoru, tātad – katrā pagastā. Departamenta darbinieki viņu veikumu vērtē pozitīvi vairākos aspektos. Pirmkārt, pēdējos gados izdevies apkopot daudz objektīvāku informāciju par norisēm laukos. Otrkārt, ar viņu starpniecību laucinieki spēj izsekot grozījumiem likumdošanā. Treškārt, organizators konsultē sava reģiona zemniekus pašlaik tik nenoteiktajā tirgus situācijā. Ceturtkārt, šogad uzsāktajā mājlopu reģistrācijas un to iezīmēšanas procesā arī iesaistīti organizatori. Vēl un vēl varētu turpināt uzskaitījumu.
Tomēr īpaši jāuzsver, ka bez organizatoru līdzdalības nav iespējama pilnīgas informācijas savākšana un tā uzskatāma par valstisko funkciju realizāciju. Informācija taču ļauj izdarīt objektīvu analīzi, ļauj prognozēt. Šajā sakarā ministrijā iebilstot, ka Eiropā datus apkopo izlases veidā un pie mums pietikšot ar ziņām, ko iegūst subsīdiju piešķiršanas sakarā. Tūliņ gan jāpiebilst, ka subsīdijas saņem pavisam neliela daļa zemnieku.
Arī mūsu rajona Lauksaimniecības departamenta juriste Ieva Odīte ir neizpratnē, ka Latvijas otrās brīvvalsts laikā nav sakārtota informācijas vākšanas sistēma, trūkst objektīvu statistikas datu. Un tagad tiks likvidēts jau nostiprinājies un sevi attaisnojis informācijas kanāls.
Mūsu rajona pagastu paš valdībās panākta izpratne par organizatoru darbu un, izņemot divas, visas piešķīrušas arī finansiālu atbalstu. Apzinās, ka nav pašvaldībā tāda darbinie- ka, kas varētu veikt to, ko izdara lauksaimniecības organizators. Kā izšķirsies lauksaimniecības organizatoru liktenis mūspusē? Pašlaik tas paliek neatbildēts jautājums.
