Vēlējos pieteikties par pārdevēju.
Vēlējos pieteikties par pārdevēju. Man paskaidroja, ka dokumentus konkursam nemaz nepieņems, jo man ir 54 gadi (bet tas jau vēl nav pensijas vecums!) un šādā vecumā pārdevējas darbs man būšot par grūtu, nākšoties slimot un tāpēc – lai arī laipns, bet tomēr atteikums.
Padomju laikos tirdzniecībā nostrādāju daudzus gadus, par pieredzes trūkumu nevarētu sūdzēties. Tiesāties neiešu, tomēr gribas zināt, vai likums vispār ir manā un tādu kā es pusē.
Pieņemot darbā jaunu strādnieku, darba devējam būtu jāvadās galvenokārt pēc pretendentu profesionālajām iemaņām – cik lielā mērā tās atbilst konkrētajam darbam. Darba likuma 7. panta 1. daļā noteikts, ka “ikvienam ir vienlīdzīgas tiesības uz darbu, taisnīgiem, drošiem un veselībai nekaitīgiem darba apstākļiem, kā arī uz taisnīgu darba samaksu”. Tā paša panta 2. daļā minēts, ka šīs tiesības “nodrošināmas bez jebkādas tiešas vai netiešas diskriminācijas – neatkarīgi no personas rases, ādas krāsas, dzimuma, vecuma, invaliditātes, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās vai sociālās izcelsmes, mantiskā vai ģimenes stāvokļa vai citiem apstākļiem”.
Darba likums nosaka arī atšķirīgas attieksmes aizliegumu (nediskriminācijas principu), kas saskaņā ar 29. panta 5. daļu aizliedz diskrimināciju ne tikai atkarībā no darbinieka dzimuma, bet arī vecuma un slimības.
Tātad šajā gadījumā darba devējs, par atteikuma iemeslu minot potenciālās darbinieces vecumu un iespējamās slimības, ir pārkāpis iepriekš minētās Darba likuma normas. Šāda pārkāpuma gadījumā persona var sniegt prasību tiesā viena mēneša laikā no dienas, kad saņemts darba devēja atteikums.
Tomēr vecums atsevišķos gadījumos var tikt objektīvi pamatots kā šķērslis darba attiecību nodibināšanai. Piemēram, ir ierobežojumi, nodarbinot pusaudžus vecumā no 15 līdz 18 gadiem un bērnus no 13 gadu vecuma. Ir darbi, kuri īpaši domāti konkrēta dzimuma un vecuma pārstāvjiem, piemēram, sieviešu modes kolekcijas demonstrēšana.
G. ŠTUBIS, jurisprudences 4. kursa students
