Līdz šim meža zvēru gaļas eksportam uz ES valstīm kvotas nav noteiktas, pagaidām nav izvirzīti arī nekādi eksporta ierobežojumi, skaidro Zemkopības ministrijas speciālisti.
Līdz šim meža zvēru gaļas eksportam uz ES valstīm kvotas nav noteiktas, pagaidām nav izvirzīti arī nekādi eksporta ierobežojumi, skaidro Zemkopības ministrijas speciālisti.
Vajadzīgs tikai atbilstošs sertifikāts
Medījumu gaļu uz Eiropas valstīm drīkst eksportēt tad, ja ir saņemts Pārtikas un veterinārā dienesta veterinārais sertifikāts, kas apstiprina medījumdzīvnieku nogalināšanas un gaļas atbilstību ES prasībām, lai to varētu tirgot ES.
Deviņdesmito gadu sākumā tika izveidots medījumu gaļas pārstrādes uzņēmums «Ādaži Kover», kas atbilda ES prasībām. Pašlaik darbību uzņēmums ir pārtraucis un tirgo medījumu gaļu tepat, Latvijā, to galvenokārt iegādājas restorānu īpašnieki. Pieprasījums pēc meža zvēru gaļas Latvijas tirgū ir ļoti zems.
Kamēr Latvijā nebūs ES normām atbilstošas meža zvēru kautuves, sertifikāts netiks izsniegts un medījumu gaļu nedrīkst eksportēt. Arī kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā vēl nav ES prasībām atbilstoša medījumu gaļas pārstrādes ceha.
Visvairāk staltbriežu un mežacūku
Pēc Zemkopības ministrijas sniegtās informācijas par meža dzīvnieku uzskaiti trijās Baltijas valstīs, lielākais staltbriežu skaits ir Latvijā – 22500. Pie mums visvairāk ir arī mežacūku – 25900 un aļņu – 11800. Ar stirnām visbagātākā ir Lietuva – 68700.
2000./2001. gada medījumu sezonā visveiksmīgākie mednieki bijuši Lietuvā – nonāvēti 24000 zvēru jeb 22% no reģistrēto dzīvnieku skaita, Latvijā – 22000, kas ir 17%, bet Igaunijā – 10000 jeb 18% no dzīvnieku skaita.
Atļaus medīt vilkus, bebrus, lūšus
Tā kā ES ir aizliegts medīt vilkus, bebrus un lūšus, iestāšanās sarunās Latvija panākusi izņēmumu ES direktīvu ieviešanā – bebru un vilku medības būs atļautas saskaņā ar nacionālajiem tiesību aktiem. Tādas pašas atļaujas ir arī Lietuvai un Igaunijai.
Pēc ilgām sarunām Eiropas Komisija beidzot (2002. gada 26. novembrī) ir devusi piekrišanu, ka Latvijā varēs medīt arī lūšus, balstoties uz Latvijas sagatavotu tā saucamo lūšu vadības plānu. Līdzīgas sarunas par atļauju medīt ne tikai lūšus, bet arī lāčus Briselē risina Igaunija, savukārt Lietuvā lūšu skaits nav tik liels.
Pretējā gadījumā, pakļaujoties ES prasībām un aizliedzot šo dzīvnieku medības Latvijā, kritiski pieaugtu lūšu populācija un palielinātos postījumu skaits gan zemnieku saimniecībām, gan citiem dzīvniekiem. Tā kā Latvija ir viena no bagātākajām arī ar bebriem, vilkiem un lūšiem, tad medības nepieciešamas, lai regulētu dzīvnieku skaitu. Meža zvēru gaļas eksports latviešiem pavērtu iespēju piedāvāt Eiropai tādus produktus, kādus rietumeiropiešiem gatavot liegts.
ES dalībvalstīs, izņemot Austriju, pavasarī nedrīkst medīt medņus un rubeņus, Latvijā tas pašlaik ir atļauts. Valsts meža dienesta medību daļas vadītāja vietnieks, bioloģijas doktors Jānis Ozoliņš, uzskata, ka sarunas ar ES par atļauju medīt rubeņus riesta laikā jāturpina.
