Izlasot rakstu «Aizstāv pārtikas piedevu noderīgumu» 23. janvārī «Bauskas Dzīvē» (7. lpp.), rodas iespaids, ka patērētāji velti ceļ trauksmi.
Izlasot rakstu “Aizstāv pārtikas piedevu noderīgumu” 23. janvārī “Bauskas Dzīvē” (7. lpp.), rodas iespaids, ka patērētāji velti ceļ trauksmi. Raksta autori mūs pārliecina, ka visi šie “E uzlabotāji” ir pilnīgi nekaitīgi veselībai, gandrīz vai nepieciešami pārtikas produktos.
Bet vai tā ir? Vai ir pilnīgi droši apzināts un izskaidrots, kādās devās šos “E preparātus” drīkst pievienot pārtikas produktiem? Vai nav tā, ka ir tādi ļaudis, kuriem šie “E uzlabotāji” var būt kaitīgi? Piemēram, cilvēkiem ar dažām slimībām.
Tiek aizstāvētas pārtikas ražotāju intereses, visatļautība. Manas aizdomas ir pamatotas, to apliecina veselības problēmām veltītā žurnāla “36,6°C” janvārafebruāra numurā publicētais siguldietes Valdas Liepiņas raksts “Mana pieredze”. Viņa teic: “..mani visvairāk uztrauc dažādās E piedevas, kas ir gandrīz visiem pārtikas produktiem. Piemēram, nopērkam Valmieras sešgraudu jogurtu, kurā par saldinātāju izmantots aspartāms, kas patiesībā ir īsta inde, jo sastāv no asparagīnskābes, fenilalamīna un metanola. Nonākot zarnu traktā, metanols pārvēršas par formaldehīnu (vielu, kuru lieto balzamēšanai).”
Mani ļoti uztrauc pārtikas ražotāju nepietiekamā kontrole un uzraudzība, kā dēļ tirdzniecībā nonāk apšaubāmas kvalitātes produkcija. Baltmaize ir bez garšas un smaržas. Šo kviešu maizei raksturīgo īpašību zudums sākās, kad aizvien plašāk baltmaizei sāka pievienot dažādus “E uzlabotājus”. Pilnīgi nekontrolētas sojas pupu masas pielikšana gaļas izstrādājumiem. Pat tādos daudzumos, ka vairs nav iespējams pateikt, no kā šis izstrādājums sastāv. Tāda ir piena desa. Cūkgaļas sardeles no pelēkas biezputras bez gaļas, kaut kas līdzīgs ir arī pelmeņos.
