Eiroparlamenta priekšvēlēšanu diskusiju cikls tiešraidē «Esam klāt!» sākās svētdien, 16. maijā, Bauskā.
Eiroparlamenta (EP) priekšvēlēšanu diskusiju cikls tiešraidē “Esam klāt!” sākās svētdien, 16. maijā, Bauskā.
Taču bija ļoti maz baušķenieku, kuri vēlējās būt klāt disputā ar Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) pārstāvi Baibu Rivžu, Tautas saskaņas partijas (TSP) – Aivaru Dātavu, “Latgales gaismas” pārstāvi Dzintru Nikolajenko, Sociāldemokrātu savienības (SDS) – Pēteri Salkazanovu.
Atnākušie Bauskas un rajona iedzīvotāji par to bija sašutuši. Iemesli mazam apmeklējumam varētu būt vairāki: pirmkārt, lauku ļaudīm svētdienas agrs vakars, kad nelija, noteikti bija darbu pārpilns; otrkārt, iespējams, ka šīs partijas nav tās, kuras sevišķi interesētu vēlētājus; treškārt, deputātiem EP ir mazākas pilnvaras kā nacionālajos parlamentos, arī popularitāte dzimtenē mazinās. EP darbs ir organizēts partiju blokos, nevis pēc nacionālās piederības.
Sola cīnīties par kopēju labumu
“Kāpēc tomēr partiju un to apvienību pārstāvji vēlas kļūt par EP deputātiem?” jautāja žurnālists K. Streips, kurš vadīja diskusiju. Baiba Rivža uzsvē ra pieredzi ES struktūrās. Viņa ir Eiropas Padomes Augstākās izglītības un zinātnes komisijas locekle, Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķe, Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesore, Latvijas Augstākās izglītības padomes priekšsēdētāja.
Aivars Dātavs ir jurists. Piedalās un ir piedalījies Latvijas integrēšanās procesā ES no iestāšanās sarunu sākuma 1995. gadā. Viņa darbavieta – LR 8. Saeima, ir TSP frakcijas vecākais konsultants.
Dzintra Nikolajenko no “Latgales gaismas” uzsvēra, ka pārstāv reģionālu partiju: “Latvijas politiķi brauc uz Latgali savākt balsis. Esmu Latgales patriote, juriste, vēlos, lai nauda no struktūrfondiem nogulsnētos nevis apkārt Rīgai, bet Latgalē.”
Pēteris Salkazanovs iepazinis Saeimas (bijis 7. Saeimas deputāts) un izpildvaras (bijis zemkopības ministrs) darbu, ticies ar Eiropas Komisijas lauksaimniecības komisāru Francu Fišleru saistībā ar tirgus aizsardzības pasākumiem.
Tiecas uz cilvēcisko dimensiju
“Ko deputātu kandidāti vēlas panākt?” jautāja žurnālists Kārlis Streips. Aivars Dātavs atzina, ka TSP tiecas uz labklājības nodrošināšanu iedzīvotājiem, tiesību aizsardzību. Dzintra Nikolajenko atgādināja, kas rakstīts “Latgales gaismas” priekšvēlēšanu programmā. Proti, partija nekad nav strikti uzstājusies par ES. Taču, ja reiz valsts ir savienībā, tā nedrīkst stāvēt malā. Ir jāpanāk divu līmeņu – veco un jauno – valstu sadarbība. Varētu vienoties, ka Latvija maksātu mazāku PVN, tāpat kā sākotnēji citas ES valstis, piemēram, Grieķija, Spānija.
Pēteris Salkazanovs teica, ka svarīgākais ir sociālā drošība. Viņaprāt, ES prasības cilvēku labklājības nodrošināšanā ir mazākas nekā dzīvniekiem. Jāpaaugstina labklājība, lai mazinātu terorisma draudus, kuri rodas no tā, ka citi dzīvo labāk, bagātāk.
B. Rivža uzsvēra, ka apņemas īstenot nacionālās intereses, nodrošināt atgriezenisko saikni starp cilvēkiem Latvijā un Eiroparlamentā. ZZS atslēgas vārdi: cilvēks un tīra vide. Tā uzstājas par izglītību, lai jaunieši varētu izglītoties labākajās universitātēs, iesaistīties dažādās izglītības programmās – SOCRATES/ERASMUS, Leonardo da Vinči –, un par nodrošinātām vecumdienām. ZZS izteikusi gatavī bu samazināt Briseles birokrātiju.
Lauki, jaunatne, robežas
Diskusija bija iecerēta trijos blokos, skarot lauksaimniecību, jaunatnes problēmas un robežas. Taču tika uzdoti jautājumi par dažādām tēmām, neizsmeļot iepriekš izraudzītās jomas. Īsumā trīs bloku esence ir šāda. “Latgales gaisma” uzskata, ka lauksaimniecībā jāsubsidē mazattīstītākās zonas. To varētu panākt, sadarbojoties EP un Saeimai. P. Salkazanovs cer, ka lauksaimniecības jomā ES nebūs iespējama nevienlīdzīga konkurence, neviens neievedīs lētu produkciju. Viņš arī uzsvēra nepieciešamību pēc valstu sadarbības ar izdevīgiem nosacījumiem.
B. Rivža minēja kvotu sistēmu, kas aizsargās lauksaimniecību, arī fondu izmantošanas iespējas. Gan B. Rivža, gan P. Salkazanovs cer uz EP jauno budžetu, kurš sniegs atbalstu lauksaimniecībai un izlīdzinās atšķirības, kas pastāv ES jauno un veco dalībvalstu vidū. A. Dātavs uzstājās par laukiem kā par dzīvesveidu, minēja arī pieejamo struktūrfondu finansējumu.
Atnākušie, piemēram, māmiņa Īrisa Krūmiņa, interesējās par jaunatnes izglītības iespējām, savukārt Gunta Čepuka – arī par tā dēvēto mūžizglītību.
B. Rivža uzskata, ka ikvienā pagastā jābūt kursiem pieaugušajiem. Viņa uzteica lauku sieviešu stiprumu, piesauca mikrokredīta un INTERREG programmas iespējas. A. Dātavs runāja par Eiropas Sociālā fonda līdzekļiem bezdarba samazināšanai. Savukārt B. Rivža uzsvēra studentu apmaiņas programmu iespējas, nepieciešamību atbalstīt reģionālās augstskolas. A. Dātavs aizstāvēja ideju par legālas migrācijas shēmas ieviešanu Eiropā, nepārvēršot to par “cietoksni” tikai Eiropas Savienības pilsoņiem.
Tā arī nekļūst skaidrs
Jāatzīst, ka pēc šīs diskusijas skatītājiem tā arī nekļuva skaidrs, vai deputātu kandidāti būs spējīgi Latviju pārstāvēt ES. “Tā bija garlaicīga. Nenožēloju, ka nemaz nebiju klāt,” sacīja “Bauskas Dzīves” lasītājs, kurš sarunas bija vērojis televīzijā. “Diskusija bija haotiska,” teica kāds cits. “Vai tad tur varēja piedalīties?” jautāja jauniete Velga. “Arī par tēmām nekas nebija iepriekš zināms.”
Jāgaida nākamās tiešraides, varbūt tās sniegs vairāk informācijas par deputātu kandidātu gatavību Latvijas pārstāvniecībai Eiropas Parlamentā.
