Versija par vēsturisku notikumu. Pēckara gados Īslīces pagastā klaiņoja leģendārais Gudža.
Versija par vēsturisku notikumu
Pēckara gados Īslīces pagastā klaiņoja leģendārais Gudža. Kāpēc tieši tur, to izskaidro zināma priekšvēsture.
Īslīces pagasta “Jaunzemjos” ap 1930. gadu ieradās bijušais Saulaines kalējs Budiņš. Viņš iegādājās kuļmašīnu ar pašgājēja katlu. Pagasta zemnieki izmantoja Budiņa kuļmašīnu. Pie Budiņa par palīgu pie kuļmašīnas bija pieņemts Gudža. Tā viņš iepazinās ar daudziem vietējiem, un pēc kara tas noderēja. Savējie taču nenodos milicijai.
Viņa brālēns Jānis Gudža, partijnieks, bijušais sarkanarmietis, tajā laikā bija Bauskas pasu galda priekšnieks. Viņš dzīvoja Skolas ielas 2. namā. Pirmajā stāvā mita mana māsa ar vīru. Reiz vēlu vakarā, ejot uz tualeti koridorā, māsas vīrs sastapa Gudžu, kurš kāpa pa kāpnēm uz otro stāvu pie radinieka. Pasu galda priekšniekam varas iestādes bija norādījušas uz radinieka klaiņošanu. J. Gudža slepeni organizēja brālēnam tikšanos ar toreizējo čekas priekšnieku Lankovski. Tikšanās bija norunāta naktī zem Mūsas tilta. Nodoms bija panākt brālēna legalizēšanos, bet tikšanās beidzās bez rezultātiem.
Man bija ļoti labas attie cības ar toreizējo čekas šoferi V. Freimani, un viņš man pie šņabja glāzītes pastāstīja par šo tikšanos. Neilgi pēc tam sekoja traģiskais notikums Īslīces pagasta “Grobās”. Čekisti ielenca Gudžu, trīs tika nošauti, bet meklētais izkļuva sveikā.
Gudža bieži uzturējās “Jūriņās” – mājā, kur dzīvoja arī pagasta milicis. Runāja, it kā viņiem bijušas labas attiecības, tāpēc Gudža ticis “piesegts”. Interesanti, ka pēc Gudžas nošaušanas mīklaini pazuda arī “Jūriņās” dzīvojušais pilnvarotais.
Nošautā Gudžas ķermenis bija novietots pie pagasta valdes apskatei. Uz atpazīšanu ieradās arī Budiņš, pie kura agrāk Gudža bija strādājis. Viņš apliecināja mirušā personību, bet tuviem cilvēkiem stāstīja ko citu.
Laikā, kad Gudža Budiņa mājās strādāja pie kuļmašīnas, notika nelaimes gadījums. Nokrita kuļmašīnas siksna, un Gudža centās to uzlikt, agregātu neapstādinot. Tā viņa rokai tika norauts viens pirksts. Taču nošautajam abām rokām bija visi pirksti, pamanījis Budiņš.
Šiem notikumiem tuvu bijis “Jūriņu” saimnieks Mārtiņš Milgrāvis. Viņa versija par notikušo ir šāda – pēc apšaudes “Grobās” Gudžas uzturēšanās pagastā kļuva bīstama, arī pazīstamie cilvēki sāka izvairīties, jo baidījās iekļūt nepatikšanās. Brālēns, kurš strādāja pasu galdā, viņam sagādāja viltotu pasi, un tas aizgājis uz Lietuvu. Iespējams, tādēļ, lai čekisti Gudžu vairs nemeklētu, tika nospēlēts šis farss ar viņa nošaušanu. To varbūt organizēja pagasta milicis, jo viņam nebija patīkami, ka visi zina par Gudžas ciemošanos “Jūriņās”.
To, kurš īstenībā bija nošautais, tagad vairs nevar noskaidrot.
