Domāju, ka ne. Mūsu policija beidza pastāvēt līdz ar Latvijas valsts neatkarības zaudēšanu 1940. gada jūnijā.
Domāju, ka ne. Mūsu policija beidza pastāvēt līdz ar Latvijas valsts neatkarības zaudēšanu 1940. gada jūnijā. Policiju okupācijas vara iznīcināja, tāpat kā Latvijas armiju. Daļa policistu sagūla komunistiskā terora masu kapos, daļa nokļuva Vjatlaga nāves nometnēs uz neatgriešanos, nedaudzi paspēja iebēgt mežos. Jaunā vara izveidoja miliciju no uzticamiem kalpiem. Vēl bija sarkanie gvardisti un palīgdienesta vīri, apzīmējums – burti PD uz sarkanas lentes.
Vācu okupācijas laikā policijas funkcijas pildīja tā saucamie šucmaņi ar attiecīgu formas tērpu.
Pēc Otrā pasaules kara beigām, sākoties otrreizējai mūsu valsts okupācijai no padomju Krievijas puses, nekāds bijušās Latvijas policijas turpinājums nesekoja. Tapa tā pati 1940. – 1941. gada milicija. Un kā atbalsts tai vēl tika izveidoti iznīcinātāju jeb «istrebiķeļu» bataljoni, kas pastāvēja apmēram līdz 1955. gadam. Gan milicija, gan «istrebiķeļi» bija savīti kopā vienā diedziņā ar VDK jeb čeku. Līdzās kriminālās noziedzības apkarošanas uzdevumiem šo represīvo orgānu pienākums bija novērot, noklausīties, izsekot, nodot, arestēt, konvojēt, izsūtīt utt. 1949. gada 25. martā neviens vien milicis vai «istrebiķeļs» palīdzēja deportējamiem ierāpties automašīnas kravas kastē un iesviest viņu līdzpaņemtās pauniņas. Bet pēc padarītā darba apstaigāt izvesto ļaužu mājas, saskaitīt un sadalīt tur palikušo mantu.
Vēl var pieminēt milicijas
un iznīcinātāju iesaisti cīņā pret nacionālajiem partizāniem un pretošanās kustību. Bet, sākoties Atmodai, helsinkiešu kustībai un citām aktivitātēm, Rīgas milicijas priekšnieks biedrs Bugaja kungs – tas pats, ko Čevers izvirzīja pilsonības iegūšanai par sevišķiem nopelniem, – atpazinis Rīgā kādu no helsinkiešiem, rādīja uz viņu ar pirkstu un izkliedza pavēli saviem padotajiem krievu valodā: «Ņemiet viņu ciet, es viņu pazīstu!»
Tā kā, mīļā latviešu tauta, nav tai mūsu policijai astoņdesmit gadu. Kārtējais vēstures viltojums vai neizpratne, ar ko aplaimojusi mūsu jaunā valdība? Varbūt paši augstākie policijas komisāri, lai izskatītos cienīgāk, savu pārvaldīto valsts varas struktūru pataisījuši vecāku ar skaistu apaļu gadskaitli?
Vai tomēr nav labāk būt jaunākam, bet godīgam un tīram? Būtu vērts citēt kāda pasaules filozofa teikto: «Nezinot, kas ir noticis pirms tavas piedzimšanas, tu nekad nekļūsi pieaudzis.»
Sargāsim un spodrināsim savas tautas atmiņu!
J. ZEMTAUTIS, nacionālās pretošanās kustības dalībnieks
