Rundāles novadā kādas mājas saimnieki jau vairākus gadus novēro dīvainības zāles augšanā. Viņi ievērojuši, ka zālienā veidojas simetrisks aplis arī pēc katras pļaušanas, un zāle ir tumšāka un garāka nekā pārējā zālienā. Un tādā pat apļveidā aug arī sēnes.
Šogad sēņu vairāk. Saimnieki tiešām izbrīnīti. Uz ziemu zāles aplis tik un tā paliek izteiktāks, kaut arī vasarā zāle tiek regulāri pļauta. Kaimiņiene izteikusies: «Tas Dieva aplis…».
Māju saimnieki pirms dažiem gadiem saņēma godalgu par sakoptāko sētu, ko aprakstījusi arī «Bauskas Dzīve». Te ir jauka saimniece, brīnišķīgs puķu dārzs un zāliens. Varbūt tā tiešām ir Dieva svētība, ko cilvēki nopelnījuši ar savu darbu?
Tomēr, izrādās, ir arī zinātniski pamatots vienkāršs izskaidrojums, ko «Bauskas Dzīvei» sniedz Dr. biol. Līga Jankevica, Bioloģijas institūta Eksperimentālās entomoloģijas un mikrobioloģijas laboratorijas vadītāja. Viņa paskaidroja, ka sēnēm raksturīgi veidot apļveida koloniju, augt it kā ap koku, arī tad, ja koka nav. Sēņotne viducī atmirstot un izplatoties no centra uz ārpusi. Arī eksperimentos esot novērota šāda sēņu «uzvedība». Mums redzams tikai augļķermenis augsnes virspusē. Plašāk par sēņu sugu L. Jankevica ieteica konsultēties ar Latvijas Dabas muzeja speciālistiem.
