Esmu ilggadējs «Bauskas Dzīves» lasītājs, par tās saturu un stilu izsakos atzinīgi.
Esmu ilggadējs «Bauskas Dzīves» lasītājs, par tās saturu un stilu izsakos atzinīgi. Taču dažbrīd trūkst iejūtības, praktiskas palīdzības lasītājiem sasāpējušu jautājumu risināšanā, aprobežojoties ar vispārinātiem un formāliem norādījumiem. Rakstā «Ja ir noziegums, vajadzētu būt arī sodam…», kas publicēts laikraksta 23. jūlija numura 8. lappusē, redakcijas piebilde skan: «Rakstiet savus ierosinājumus un protestus Saeimai vai Cilvēktiesību birojam, vai starptautiskām cilvēktiesību aizstāvības institūcijām.» Oficiāli pareiza, tomēr formāli salta piebilde.
Vecākiem cilvēkiem, sevišķi laukos, būs grūti vai pat neiespējami izpildīt šādu norādi. Daudziem ir grūtības uzrakstīt sakarīgu vēstuli vai iesniegumu vietējai pašvaldībai.
Zinot notiesātā uzvārdu (vēlams būtu arī foto), sabiedrība tiktu brīdināta būt uzmanīgiem. Atklāta publikācija rosinātu topošiem noziedzniekiem padomāt, vai ir vērts uzlikt kauna un negoda zīmogu visam mūžam. Naivi ir ticēt, ka no cietuma iznākušais vairāk nedomās par jaunām neģēlībām. Ja likumpārkāpums veikts, tad vajag stingri ierobežot tālāku attīstību. To nevarēs izdarīt, nevietā saudzējot, «piesedzot» patieso uzvārdu.
Ieteiktu neturēt sveci zem pūra un tiesas lēmuma svarīgāko daļu attiecībā uz Mežotnes skolu publicēt un darīt zināmu citām skolām, lai tur nepieļautu tādas pašas kļūdas. Vēlos dzīvot drošā valstī un zināt, kas man iet blakus.
A. KURMĪTIS Bauskas rajonā
***
Ētiskie principi jāievēro
Vēstuli komentē psiholoģe Benita Svareniece.
– Gribu pateikties par vēstulē izteikto viedokli, ka neesat vienaldzīgs pret ļaunumu un negācijām. Arī man, izlasot rakstu «Varmākas saņem sodu» (7. jūlija «Bauskas Dzīvē»), radās trauksme, nedrošība, negatīvas emocijas, vēlme pasargāt bērnus un pusaudžus no šādas vardarbības.
Piekrītu, ka par vardarbību pret vienaudžiem jāinformē citu skolu pedagogi un audzēkņi, skaidrojot, nevis biedējot un šokējot. Bērniem un pusaudžiem vajadzētu pastāstīt, ka pasaulē notiek dažādu veidu vardarbība, tāpēc viņiem jābūt zinošiem un nepieciešamības gadījumā jāmeklē palīdzība, jāizvairās no nedrošām situācijām.
Esmu gandarīta, ka žurnālisti, stāstot par notikušo Mežotnes internātvidusskolā, ievēroja ētiskos principus un neminēja pusaudžu īstos vārdus. Reizēm mēs, pieaugušie, neapzināmies, cik psiholoģiski traumējoša var būt likumpārkāpēja vārda minēšana. Ja zinātu, ka pārkāpumu izdarījis konkrētais Jānis vai Pēteris, mēs mēģinātu izsargāties no viņiem, bet kurš būtu ieguvējs? Vai tādā veidā nekultivēsim vēl vairāk ļaunuma, agresijas?
Ļaunums vairo ļaunumu
Jūs sakāt, ka negrasāties apsūdzēt, sodīt noziedzniekus. Ļoti iespējams, ka Jūs, arī liela daļa sabiedrības, spējat savaldīt negatīvās emocijas. Taču mēs nevaram būt droši, vai kāds netīšām nevērsīs psiholoģisku vardarbību pret pāridarītāju vai, vēl ļaunāk, pret kādu nevainīgu viņa tuvinieku, nosaucot to par noziedznieka māsu, ļaundara brāli.
Praksē ne reizi vien pierādījies, ka agresīvākie pusaudži un jaunieši paši ir cietuši no vienaudžu vai pieaugušo vardarbības. Turpmāk tā izpaužas kā varmācība, visbiežāk – pret vājāko. Nav lietderīgi cīnīties ar ļaunumu pret ļaunumu. Ar pozitīvu attieksmi, izpratni, iejūtību mēs vairāk varam vērst uz labu.
Slikta slava skolai
Minēšu vēl vienu aspektu, kādēļ nav lietderīgi, negācijas izklāstot, minēt konkrētas personālijas.
Vēstules autors raksta, ka sabiedrība tiktu brīdināta, atklāta publikācija rosinātu topošos noziedzniekus padomāt par zīmogu visai dzīvei. Jā, bailes no sabiedrības negatīvā viedokļa daļu atturētu no kļūmīgiem soļiem. Taču jāņem vērā arī tas, ka reizēm noziedznieki, sevišķi pusaudži, ar savu rīcību vēlas šokēt sabiedrību. Viņiem var rasties priekšstats, ka tādā veidā iespējams kļūt populāriem.
Manuprāt, šādu situāciju izklāstos būtu lietderīgi neminēt ne tikai konkrēto pāridarītāju vārdus, bet arī mācību iestādes nosaukumu. Protams, nevajadzētu notikumus un faktus slēpt, taču jāsaprot, ka notikušā popularizēšana var radīt negatīvus pārdzīvojumus citiem skolas audzēkņiem. Nereti viena skolēna rīcība atstāj «zīmogu» uz visu skolu.
Vēlos aicināt izturēties iejūtīgi, ar izpratni ne vien pret cietušo, bet arī pret pāridarītājiem. Lai arī pusaudži spēruši kļūmīgus soļus, viņi tomēr ir dzīvi cilvēki, viņu personība tikai veidojas.
