Reizēm esmu uzklausījusi piktas replikas – tavi lauksaimnieki atkal prasīs kompensācijas, jo viņiem, lūk, pavasaris bijis par aukstu un vasara par sausu.
Reizēm esmu uzklausījusi piktas replikas – tavi lauksaimnieki atkal prasīs kompensācijas, jo viņiem, lūk, pavasaris bijis par aukstu un vasara par sausu. Tāda ir šī nozare – daudz kas ne tikai pašu, bet dabas spēku vai Dieviņa ziņā, kā parasti izsakās veci ļaudis. Arī šajā gadā ir bijušas kārtējās īpatnības, saprotams, atšķirīgas salīdzinājumā ar iepriekšējām. Aizkavējies pavasaris, vējains, kad vajadzēja sējumus smidzināt, mainīgi laika apstākļi ražas novākšanā, ko varēja sākt vēlāk nekā citos gados. Klāt jau pavisam rudenīgas dienas, tomēr vēl jāvāc graudaugi, vasaras rapši, arī ziemāji jāsēj un kombaini jādzen cukurbiešu laukos. Ne vienā vien zemnieku saimniecībā viss darāmais sapinies kā neatšķetināmā mezglā.
Domāju, vai šiem saspringuma periodiem iespējams citādāks risinājums. Un atbildi esmu saņēmusi no zemniekiem, kuri paguvuši laikus novākt graudaugus, kuriem aizķeršanās neradīs finansiālus zaudējumus. Taču neko jaunu nepasacīšu, gluži vienkārši – lauku uzņēmēji ir rēķinājušies ar vissliktākajiem apstākļiem un gatavojušies, lai tie draudīgi neietekmētu ražošanu. Šajā ražas novākšanas sezonā nevarēja iztikt bez labības žāvēšanas un nedrīkstēja gaidīt, kad graudu mitrums pazemināsies. Taču nav vairs tik daudz kalšu, kur žāvēt iekūlumu. Un nelielās zemnieku saimniecībās pļauja kavējās.
Kāds stiprs saimnieks uzskata, ka arī mazās saimniecībās ir jābūt ventilējamām, kaut vai pagaidu glabātavām, lai darbs virzītos uz priekšu. Arī kaimiņi varētu pagudrot, kā kopīgi gādāt, lai sastrēgumu laikā nav jāstāv garum garās rindās un jāgaida ražas pieņemšana. Zinu, uzreiz skanēs iebilde, ka naudas tam nepietiek. Bet, ja sarēķinātu zaudējumus, ko nes iekavēta ražas vākšana, droši vien tie līdzsvarotos ar ieguldījumiem, kas vajadzīgi ražas īslaicīgai uzglabāšanai. Finansiāli stabilākie rīkojas vēl tālredzīgāk – nesteidz pārdot jauno ražu, bet glabā un gaida, kamēr tās cena būs augstāka, ražotājam izdevīgāka.
Lauksaimnieki visaktīvāk pieteicās Eiropas Savienības strukturālo fondu līdzekļu izmantošanai, trīs veidos iespējamais atbalsts jau ir izsmelts. Tagad virmo valodas, vai pieteikšanās nosacījumi bija gluži pareizi, varbūt vajadzēja kādus ierobežojumus. Šaubos gan, vai naudas dalīšanā visi var nonākt pie vienas atbildes, tomēr ir svarīgi noteikt prioritātes. Šomēnes žurnālistiem organizētā preses konferencē zemkopības ministrs Mārtiņš Roze pieminēja vienu svarīgu atbalsta virzienu – laukos sakārtot kaltes. Aizejošā vasara kā neviens iepriekšējais gads saasinājusi šo objektu svarīgumu.
Paredzams, ka Latvijas zemnieki aizvien vairāk audzēs rapšus. Jau šogad to platība bija divas reizes prāvāka nekā pērn. Un šī ir tāda kaprīza kultūra, nevarēs rīkoties kā ar graudiem – ja neder pārtikai, tad izmanto lopbarībai. Aizvien mazāk zemnieki drīkstēs paļauties uz Dieviņa jeb debesu labvēlību.
