Viesturu pagastā neviens zemes hektārs nepaliek neapstrādāts.
Viesturu pagastā neviens zemes hektārs nepaliek neapstrādāts. Lauksaimnieciskās ražošanas intensitātē diez vai kāds Latvijas pagasts var apsteigt viesturiešus. Zemniekiem it kā vajadzētu būt apmierinātiem, taču tā nav. Par to vīri skaudri izteicās arī nesen notikušajā zemkopju sanāksmē, kurā izskanēja daudzi «KĀPĒC?».
Jo vairāk saimniekojam, jo vairāk viļamies lauku dzīvesveidā. Atklāti runājot, zemnieki ir emocionāli «uzvārījušies» un nespēj nomierināties, neizteikuši savas domas.
Tas ir traģiski, ka ar laukiem neviens nerēķinās. Varētu uzskaitīt daudz piemēru. Ilustrācijai tikai viens fakts. Ar zemnieku laikus nenorēķinās par piegādāto produkciju un viņam nav naudas, ar ko samaksāt zemes nodokli. Taču par nokavēto termiņu pašvaldībai jārēķina soda procenti. Tā noteikts likumā, un pagastā nekādas atlaides nedrīkstam dot, kaut gan cilvēkam ir attaisnojošs iemesls, kāpēc viņš nevar samaksāt. Tarifi, abonēšanas maksas, obligātie maksājumi – tas viss pilnībā attiecas uz zemniekiem. Avīzēs lasu, cik miljonu liela peļņa ir bankām, SIA «Lattelekom» un PVAS «Latvenergo», un vēl krasāk izjūtu, cik nožēlojama loma ir zemes kopējam. Vai zemniekam iespējams saņemt ilgtermiņa kredītu, kuram būtu normāli procenti? Dari, ko un kā darīdams, par peļņu, kas ļautu droši attīstīt saimniecību, vari tikai sapņot. Noteikumus lauksaimniecības produkcijas ražotājiem visu laiku diktē kāds cits, kas vispirms rēķinās ar sev, nevis piegādātājam izdevīgiem nosacījumiem. Droši vien graudu pārstrādes uzņēmumi atkal vienpusēji noteiks labības iepirkuma cenu. Bet kāpēc? Izdevumi pēdējos gados palielinās, ienākumi samazinās. Tādā neapskaužamā situācijā nokļuvuši visu veidu lauksaimniecības produkcijas ražotāji. Var tikai brīnīties, kā mazajā Latvijā samudžinātas valstiskās un saimnieciskās lietas, ka nevar tikt skaidrībā, par ko valdība ir atbildīga.
Lauciniekiem vajadzīgs kāds visus vienojošs spēks, kas reiz spētu ietekmēt zemkopības virzību. Nezinu, vai tās būs zemnieku biedrības, ko sāk organizēt pagastos. Arī no Viesturiem trīs vīri piedalīsies rajona sanāksmē. Varbūt pamazām spēsim gūt atbildes uz tik daudzajiem «kāpēc?».
Esam kareivīgi noskaņoti, tāpat kā Svitenes un Rundāles pagasta zemnieki. Pieļaujam to, ka izmēģināsim aktīvākas cīņas formas. Ja ar mums nerēķinās, kāpēc lai mēs rēķinātos? Cerības saistām ar zemnieku topošo pašpārvaldi un tikko izveidoto kooperatīvo sabiedrību «Zemgales grauds», kas iepirks labību un nākotnē plāno arī tās pārstrādi un maizes realizāciju. Tātad «dzirnavnieki» var zaudēt monopola lomu. Mums, zemniekiem, jābūt saliedētiem un atsaucīgiem pret tiem cilvēkiem, kuri organizē graudaudzētāju apvienošanos. Mūsuprāt, ievērību pelna jaunā zemkopības ministra sociāldemokrāta Pētera Salkazanova darbība. Nestāvēsim malā un būsim tik vienoti lauku problēmu risināšanā, kādi bijām 1991. gadā, kad nosargājām Latvijas neatkarību!
Viesturu pagasta zemnieku domas izteicis
