Satieku pazīstamu cilvēku. Viņš sazvērnieciski čukst: «Nupat saņēmu jaunā parauga pasi. Gribi, tūlīt parādīšu?» Es negribu. «Tad nu gan atradis notikumu!» klusībā nodomāju. Tomēr apsēžamies uz piesniguša soliņa, un viņš izņem no somas pasi. Atšķiru un palieku bez valodas. Tā jau ir pagājušā gadsimta 30. gadu ilustrēta bilžu grāmata pseidotautiskā stilā, nevis pase! Pat nekas nebūtu iebilstams pret visvisādām gar acīm ņirbošām detaļām – nošu rakstu, Lielvārdes jostas fragmentu, etnogrāfiskām zīmēm, bet tas Baltais tēvs! Nesaprotu, kādu mitoloģisku tēlu vecūksnis simbolizē. Pases saņēmējs gan ir noskaidrojis, ka lappusē attēlotais personāžs ir virsaitis Vaidelotis, kurš ieradies svētajā birzī pie altāra, lai lūgtu dievieti Līgu aizstāvēt latvju tautu. Pilnīga fantasmagorija! Nebiju dzirdējusi, ka ir tāda dieviete Līga. Zīmējuma sižets nudien ir īsts mitoloģijas meistardarbs – neloģisks un dīvains. Tā varētu būt bilžu grāmatas, nevis oficiāla dokumenta ilustrācija.
Pārnāku mājās un meklēju papildu informāciju Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) mājaslapā. Man noteikti jānoskaidro dizaina autors. Lasu un brīnos, jo, izrādās, ka pases noformējumu ir veidojuši vācu dizaineri. Tālāk seko skaidrojums, cik daudz pūļu pasūtītājai – PMLP – prasījis šis virtuālajā saziņas vidē tapušais kopdarbs. Vai tad Latvijā trūkst mākslinieku, ka jāvēršas pie anonīmiem «vācu dizaineriem»?
Visvairāk mani nodarbina jautājums par ilustrācijā ietverto vēstījumu. Varbūt tā ir norāde, ka Latvija ir mītiska, teju vai antīkajai pasaulei piederīga valsts? Ja nu Vaidelotis un Līga ir ekvivalents sengrieķu Zevam un Atēnai, kuru virsuzdevums arī bija aizstāvēt grieķu tautu? Jaunā parauga pases dizains man šķiet absurds. Protams, novērtēju praktiskās priekšrocības, jo tajā ir vairāk aizsardzības joslu nekā iepriekšējā parauga pasē.
