Šodien, 19. oktobrī, 60 gadu jubileja ir Gailīšu pagasta izpilddirektoram ALEKSANDRAM BIČKOVAM.
Šodien, 19. oktobrī, 60 gadu jubileja ir Gailīšu pagasta izpilddirektoram ALEKSANDRAM BIČKOVAM. Latvijā ģimene ieradās no Baltkrievijas, kad pēc Staļina nāves daudzi latvieši atgriezās dzimtajā pusē. (1905. gada notikumu dēļ vecvecāki Repoldi bija devušies prom no Latvijas uz Baltkrieviju.) Mātes brālis – uz vecāku dzimtajām vietām Dundagā, bet Aleksandra vecāki apmetās pie Slampes, kur arī tika pabeigta pamatskola.
Dzīves ceļi atved uz Uzvaru: “Jansontēvs aprunājās un teica: “Man laukos speciālisti ir vajadzīgi”. Sāku strādāt 1981. gada 1. aprīlī – joku dienā. Darbdiena sākās pie īpašās Uzvaras kastaņas, slavenajā “bobītī” – toreizējā Uzvaras kolhoza vadītāja mašīnā.”
Kad Gailīšu pagastā atbrīvojas izpilddirektora vieta, Aleksandrs konkursā iegūst šo amatu. Darbam ir sava specifika: “Jāuzmanās skatīties tikai uz naudu, reizēm vajag vienkārši saprasties ar cilvēkiem, organizēt darbu, tad arī būs panākumi. Gailīšu pagasta padomē ir arī labi kolēģi un saticīgs kolektīvs.”
Dzīves lielākais vaļasprieks ir dziedāšana korī. Tagad jubilārs dzied korī “Kamarde” un ir tā prezidents. Tomēr koru nākotne neliekas rožaina: “Šajos Dziesmu svētkos noteikti domāju piedalīties. Tiesa, jaunā sistēma, kad kori tiek dalīti A un B grupās, kur pēdējiem būs tikai četras dziesmas, spēcīgi samazina interesi. Pēdējie aizraujošie Dziesmu svētki bija 1990. gadā, pēc tam sākās komercializācija, arī repertuārs tiek izvēlēts sarežģīts. Arī jauniešiem nav motivācijas dziedāt.”
Aleksandrs Bičkovs gaidāmo novadu reformu nespēj vērtēt pozitīvi: “Katrā pagastā ir nomaļākas vietas, kuras atstāj novārtā. Kas notiks, kad pats pagasts kļūs par nomali? Jau tagad sociālajam dienestam pietrūkst darbinieku.”
Privātās dzīves galvenais mērķis ir izglītot abus dēlus. Vecākais jau mācās maģistrantūrā, jaunākais vēl bakalauros. Kad abi beigs studēt, tad tēvs savu būšot padarījis un varēšot dzīvot, domājot vairāk par sevi.