Pirmo reizi starptautisko Senās mūzikas festivālu vēsturē 19. jūlijā koncerts un uguņošana notiks Rundāles pils parkā.
Pirmo reizi starptautisko Senās mūzikas festivālu vēsturē 19. jūlijā koncerts un uguņošana notiks Rundāles pils parkā.
Apgaismoja ceļu no Rundāles līdz Bauskai
Koncertā ansamblis «Rīgas kamermūziķi» atskaņos baroka laikmeta mūziku. Uguņošana pils parkā pirmo reizi sarīkota 1767. gadā, atzīmējot ķeizarienes Katrīnas Otrās kronēšanas piecu gadu jubileju. Tad bija pabeigta arī pils celtniecības otrā kārta. Svinību laikā ticis apgaismots ceļš no Rundāles līdz Bauskai.
Rundāles pils regulārā plānojuma parka teritorija aizņem 10 hektāru. Baroka laikmeta parku galvenā īpatnība ir stingra simetrija. Neviens stādījums nedrīkst augt savā vaļā. Katram kokam vai krūmam apcērpot tiek piešķirta noteikta forma. Baroka parku veidošanas princips paredz, ka parks it kā turpina iespaidus par pili, katram tā stūrītim jābūt kā pabeigtai gleznai. Regulāro parku turpina brīva plānojuma medību parks. Rundāles pils kompleksa kopējā teritorija ir 75 hektāri.
Vērienīgākie darbi notika 18. gadsimtā
Pirmais parks pie pils iestādīts 1737. gadā. Tā veidošana noritēja paralēli pils celtniecībai. Parka ierīkošanas darbos bija iesaistīts simtiem cilvēku. Triju gadu laikā dārznieka Veilanda vadībā parkā iedēstīja 328185 liepas, 5805 kastaņas, 1885 ozolus. Saglabājies dārznieka ziņojums arhitektam Rastrelli, kurā viņš informē par parka centrālās alejas stādīšanas pabeigšanu.
Darbi parkā atsākās 1763. gadā. Tad pēc arhitekta Jensena projekta uzbūvēja dārznieka māju, kurā tagad atrodas pils Parka nodaļas telpas. Dokumentos atrodamas liecības, ka 19. gadsimta sākumā pils dārzā zem atklātas debess auguši pat persiku koki.
Lieli postījumi parku piemeklēja Pirmā pasaules kara laikā. Atjaunošana sākās 1930. gadā. Toreizējais parka īpašnieks bija Latvijas Vēstures muzejs. Pieminekļu valde 1932. gadā Rundāles parku iekļāva valsts aizsargājamo objektu sarakstā. Atjaunošana turpinājās līdz Latvijas okupācijai. Pēc kara nekādi nopietni parka kopšanas darbi netika veikti, tas pakāpeniski kļuva par brikšņainu mežu. Aizaugušo teritoriju izciršana parkā sākās 1975. gadā. Zinātņu Akadēmijas Botāniskā dārza speciālisti izstrādāja parka dendroloģisko projektu, bet Ļeņingradā tika pasūtīts situācijas pro- jekts. 1977. gadā parkā sākās celmu laušana. Koku stādīšanas lielākā talka, kurā piedalījās apmēram tūkstoš cilvēku no visas Latvijas, bija sarīkota 1983. gadā.
Barokālā parka veidošana turpinās
Pils parka nodaļu no 1990. gada vada Maija Balode. Nodaļā strādā trīs algoti darbinieki. Vasarās parka kopšanā iesaista līgumstrādniekus. Visus kokus un krūmus audzē pils kokaudzētavā. Parka aleju stādījumos izmanto Holandes liepas, bet dzīvžogiem – parasto skābardi un zemos ligustrus. Kad stādījumi sasniegs noteikto garumu, tos izzāģēs un vietā iedēstīs jaunus kociņus. Barokālā parka veidošana ir nepārtraukts process.
Vislielākās problēmas sagādā parka celiņu kopšana. Šim darbam nepieciešama ceļu būves tehnika, ko pils muzejs nevar iegādāties naudas trūkuma dēļ. Tāpēc, izmantojot pieticīgos līdzekļu resursus, tiek sakopti parka atsevišķi fragmenti, piemēram, Zaļais teātris, kurā dzīvžogu stādījumi atgādina kulises.
Atdzīvina 18. gadsimta muzicēšanas tradīciju
Rundāles pils muzeja speciālisti atzinīgi vērtē Rīgas Senās mūzikas centra direktora Borisa Avrameca priekšlikumu par koncerta rīkošanu parkā.«Visus šos gadus mēs sajutām, ka pils pagalms nav īsti piemērots festivāla programmām. Pils ar savu apjomu it kā nomāc. Parkā mūziķi un klausītāji dabiskāk iekļausies vidē,» saka Lauma Lancmane.
Pirmais koncerts parkā būs arī mēģinājums atdzīvināt 18. gadsimta muzicēšanas tradīciju brīvā dabā.
Koncerta klausītājiem paredzēts 900 sēdvietu. Ieejas biļetes maksās trīs un piecus latus, taču koncertu varēs noklausīties arī par diviem latiem bez rezervētām sēdvietām (bērniem un pensionāriem ieeja maksās vienu latu). Apmeklētājiem ieteicams paņemt līdzi segu vai saliekamo soliņu un ērti iekārtoties zālienā. Orķestris tiks izvietots puslokā ap baseinu, kas atrodas iepretī pils dienvidu fasādei.
