Lielbritānijas statistiķi izskaitļojuši, ka apmēram 70 procentu garnadžu Londonas lielveikalos ir turīgi cilvēki.
Lielbritānijas statistiķi izskaitļojuši, ka apmēram 70 procentu garnadžu Londonas lielveikalos ir turīgi cilvēki. Viņu dzīvē trūcis asu izjūtu. sakārtotība un ērtības tos nomākušas, tāpēc viņi dodas jaunu, neparastu piedzīvojumu meklējumos. Un tos cilvēki rod slepus, veikli un nemanāmi zogot preces lielveikalos, savā attapībā un izmanībā cenšoties pārspēt modros apsargus un modernās tehnoloģijas.
Lielveikali ir arī pie mums, nauda daļai cilvēku kabatā turas līdz algas dienai. Kā tad ir ar jauno netikumu?
Pārdomām par nemaksāšanu veikalos rosināja kādas lasītājas stāstītais. Viņa sevi uzskata par apsargu netaktiskas, neprofesionālas rīcības upuri. Sievietes stāstītajam nevar nenoticēt, jo detalizētais situācijas izklāsts šķiet ikdienišķs, uzraugu rīcība klaji nekaunīga. Tā vien gribas domāt, ka mēs joprojām esam tiesiski krietni neaizsargāti. nezinām, cik daudz un ko mums drīkst prasīt, kad mūsu vaļsirdīgā rīcība var kaitēt pašiem. Konfliktsituācijās lielveikalos būtu jāielāgo, ka nevajag strīdēties, pakļauties, mūsuprāt, aplamām apsardzes darbinieku pavēlēm, lūgumiem, bet aicināt veikala vadītāju, policijas darbinieku. Tā noteikti jārīkojas situācijā, ja simtprocentīgi esi pārliecināts, ka neko neesi nozadzis vai «nejauši aizmirsis samaksāt».
Iepriekš minētajā situācijā patiesības noskaidrošana lai paliek policijas, pašvaldības administratīvās komisijas ziņā. Tiekoties ar konfliktā iesaistīto apsargu, vēlāk ataicināto policijas darbinieku, atklājās, ka par notikušo katram ir sava versija.
Taču pēcāk apzināti uzrunāju visu triju Bauskas lielveikalu apsargus, lai pārliecinātos, cik tad naski uz nemaksāšanu ir mūspuses ļaudis. Situācija ir dažāda. Jo modernāk aprīkots veikals, jo ērtāks un brīvāks ir preču izvietojums, jo nepiemērotāka garnadžu priekiem ir tirgotava. Taču saspiestā, preču un pircēju pārpilnā tirdzniecības zālē burzmā vieglāk darboties arī zaglēniem.
Kāda veikala uzraugs stāstīja, ka reiz pie maizes plaukta mielojies kāds patiesi izbadējies, noskrandis vīrs. Taču vairumā gadījumu zaglēni esot skolas bērni. Viņi bezmaz vai sacenšas, kurš spēs izmanībā un attapībā pārspēt sargus. Citā veikalā stāstīja, ka labu laiku pie viņiem «viesizrādēs» braukusi jauniešu trijotne no kāda pagasta. Atgriežoties mājās, ciemā visiem lepni stāstījuši, kāds bijis šīs reizes ķēriens. Savus «pastāvīgos klientus» apsargi jau pazīstot vaigā un, ienākot veikalā, tos uzpasējot īpaši rūpīgi.
Apkopojot fiksētos gadījumus, kāds no apsargiem secināja, ka vairums zaglēnu arī viņa veikalā to dara ne jau trūkuma un bada dēļ. Pieķerto nemaksātāju vidū ir arī cienījami ļaudis, daži ieņem atbildīgus amatus. Interesanti, kāpēc viņi to dara?
