No 15. marta līdz 15. maijam mājputnu saimniecībās jāievieš dažādi drošības pasākumi. Ministru kabineta izdotie noteikumi paredz, ka mājputni jātur telpās, nepieļaujot to tiešu vai netiešu kontaktu ar savvaļā mītošiem putniem, īpaši ūdensputniem.
No 15. marta līdz 15. maijam mājputnu saimniecībās jāievieš dažādi drošības pasākumi. Ministru kabineta (MK) izdotie noteikumi paredz, ka mājputni jātur telpās, nepieļaujot to tiešu vai netiešu kontaktu ar savvaļā mītošiem putniem, īpaši ūdensputniem.
Vakar, 15. martā, “Bauskas Dzīve” daudzviet rajona lauku viensētās saskatīja vistas, arī pīles omulīgi kašājamies piesaulītē. “Ne no kādas putnu gripas nebaidos. Simt gadu šitā māja te stāv, visos laikos mājputni bijuši un nekas nevienam nav noticis. Gājputni te nelido, nevienu beigtu vārnu apkārtnē neesmu redzējusi,” barodama pagalmā vistas ar sadrupinātiem maizes gabaliņiem, prāto sviteniete Ārija Nākmane.
Svitenes pagasta zemnieku saimniecība “Dimzēni” nodarbojas ar graudkopību, tūlīt sāksies pavasara darbi. Divas pīles un ap 20 vistu tiek turēts pašu vajadzībām. Olas saimnieki citiem netirgo, arī putnu gaļu paši izlieto.
MK noteikumi gan paredz, ka mājputni jātur slēgtā telpā, nožogotā platībā vai nojumē, kur novērsta iespēja iekļūt savvaļas putniem un to ekskrementiem.
Saimnieka pienākums ir liegt iespēju savvaļas putniem piekļūt pie barības, kas paredzēta mājputnu barošanai. Mājputnus nedrīkst dzirdīt ar ūdeni no vaļējām ūdenstilpēm, kas pieejamas savvaļas putniem. Dzīvnieku īpašniekiem un citām personām jāinformē Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), ja pastāv aizdomas par mājputnu vai savvaļas putnu saslimšanu ar putnu gripu.
Pārtikas un veterinārā dienesta Bauskas pārvaldes vadītājs Jānis Bite teic, ka panikai nav pamata. Rajonā ir trīs lieli putnkopības nozares uzņēmumi. Tajos veikti visi nepieciešamie drošības pasākumi. Valstī izsludinātā kārtība jāievēro katram saimniekam neatkarīgi no putnu skaita. “Katrā konkrētā gadījumā atbilstoši jārīkojas. Pārfrāzējot teicienu, gribu sacīt: sargā pats sevi, tad arī putnu gripa ies secen,” tā J. Bite.
Speciālists piebilst, ka PVD darbinieki izvērtēs situāciju, ja būs saņemta kāda aizdomīga informācija, to pārbaudīs. “Tas nenozīmē, ka jāzvana par katru beigtu zvirbuli. Iedzīvotājiem ir jāizvērtē situācija un tad jāinformē atbilstīgie dienesti,” skaidro J. Bite.
Ārija Nākmane ir pārliecināta, ka šī nu gan nav aktuālākā lieta. “Ja reiz esat uz Svitenes pusi atbraucis, tad, cik vien daudz varat, rakstiet par mūsu ceļiem. Tā ir lieta, kura beidzot jāatrisina. Mums te ceļu nav, ir tikai bedres, kurās salauzt mašīnu,” “Bauskas Dzīves” korespondentu uzrunāja mājas saimnieks. Patiesi, dodoties no Svitenes uz Rundāles pusi, “Bauskas Dzīve” pārliecinājās, ka tas nav ceļš, bet gan simtiem sīku bedrīšu. Vārdu salikumam – braukt uz Sviteni – ir sinonīms “lauzt mašīnu”.
